Articles by " Kaspars Avotins"

Naturalizācijas process

Latvijas pilsonības iegūšana naturalizācijas kārtībā


Iesniegumu par Latvijas pilsonības iegūšanu naturalizācijas kārtībā pieņem un izskata jebkurā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajā nodaļā.

Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā var uzņemt personas, kuras ir reģistrētas Iedzīvotāju reģistrā un:

  • kuras ir sasniegušas 15 gadu vecumu;
  • kurām naturalizācijas iesnieguma iesniegšanas dienā pastāvīgā dzīvesvieta ne mazāk kā piecus gadus ir bijusi Latvijā (personām, kuras ieradušās Latvijā pēc 1992. gada 1. jūlija, piecu gadu termiņš tiek skaitīts no pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanas dienas);
  • kuras prot latviešu valodu un zina Latvijas vēsturi, Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumus un valsts himnas tekstu;
  • kurām ir legāls iztikas avots;
  • kuras ir iesniegušas paziņojumu par atteikšanos no savas iepriekšējās pilsonības (pavalstniecības) un saņēmušas iepriekšējās pilsonības (pavalstniecības) valsts ekspatriācijas atļauju, ja tādu paredz šīs valsts likumi, vai pilsonības (pavalstniecības) zaudēšanu apliecinošu dokumentu.

Kopā ar vecākiem var naturalizēties arī bērni līdz 15 gadu vecumam, kuri pastāvīgi dzīvo Latvijā.

Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā netiek uzņemtas personas:

  • kuras ar antikonstitucionālām metodēm ir vērsušās pret Latvijas Republikas neatkarību, demokrātisko parlamentāro valsts iekārtu vai pastāvošo valsts varu Latvijā, ja tas konstatēts ar tiesas spriedumu;
  • kuras pēc 1990. gada 4. maija paudušas fašisma, nacionālsociālisma, komunisma vai citas totalitārisma idejas vai musinājušas uz nacionālo vai rasu naidu vai nesaticību, ja tas konstatēts ar tiesas spriedumu;
  • kuras ir kādas ārvalsts valsts varas, pārvaldes vai tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonas;
  • kuras dien kādas ārvalsts bruņotajos spēkos, iekšējā karaspēkā, drošības dienestā vai policijā (milicijā);
  • kuras pēc 1940. gada 17. jūnija ir izvēlējušās Latvijas Republiku par dzīvesvietu tieši pēc demobilizēšanās no bijušās PSRS (Krievijas) bruņotajiem spēkiem vai PSRS (Krievijas) iekšējā karaspēka un kuras dienestā iesaukšanas vai iestāšanās dienā nav pastāvīgi dzīvojušas Latvijā, izņemot gadījumus, kad tās ir bijušas Lietuvas vai Igaunijas pilsoņi 1940. gada 17. jūnijā vai tās ir laulībā ar Latvijas pilsoni vismaz 10 gadus;
  • kuras ir bijušas PSRS (LPSR) Valsts drošības komitejas vai kādas citas ārvalsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai citu speciālo dienestu darbinieki, informatori aģenti vai arī konspiratīvo dzīvokļu turētāji, ja šis fakts konstatēts likumā noteiktajā kārtībā;
  • kuras Latvijā vai kādā citā valstī ir bijušas kriminālsodītas par tāda nozieguma izdarīšanu, kurš ir noziegums arī Latvijā pilsonības likuma spēkā stāšanās brīdī;
  • kuras pēc 1991. gada 13. janvāra darbojušās pret Latvijas Republiku PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā un Vislatvijas Sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās vai Latvijas komunistu savienībā.

Lai iegūtu Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā, personai jāiesniedz šādi nepieciešamie dokumenti:

  • naturalizācijas iesniegums,
  • dokuments par personas vai tās apgādnieka legālu iztikas avotu,
  • kvīts par valsts nodevas nomaksu vai dokuments, kas apliecina personas atbrīvošanu no valsts nodevas nomaksas,
  • 1 fotogrāfija (3×4 cm),
  • jāuzrāda personu apliecinošs dokuments.
  • jānokārto latviešu valodas prasmes pārbaude, LR Satversmes pamatnoteikumi, valsts himnas teksta un Latvijas vēstures zināšanu pārbaude (vai arī jāiesniedz dokuments, kas apliecina tiesības uz atbrīvojumu no kādas no pārbaudēm);
  • jāiesniedz paziņojums par atteikšanos no savas iepriekšējās pilsonības (pavalstniecības), ja tāda ir bijusi, vai arī jāsaņem iepriekšējās pilsonības (pavalstniecības) valsts ekspatriācijas atļauju, ja tādu paredz šīs valsts likumi, vai pilsonības (pavalstniecības) zaudēšanu apliecinošu dokumentu
  • jāparaksta solījums par uzticību Latvijas Republikai.

Ja vienlaikus ar personu naturalizējas bērni līdz 15 gadu vecuma sasniegšanai, papildu jāiesniedz arī bērna dzimšanas apliecība un viena fotogrāfija (ja bērns sasniedzis 14 gadu vecumu).

UZMANĪBU! 

Pēc Latvijas pilsonības piešķiršanas iepriekšējā pase kļūst nederīga! Ar to nav iespējams šķērsot Latvijas robežu!

Naturalizācijas kārtību reglamentē 2011.gada 5.jūlija Ministru kabineta noteikumi Nr.521 “Naturalizācijas iesniegumu iesniegšanas un izskatīšanas kārtība“.

Valsts nodeva par naturalizācijas iesnieguma iesniegšanu

Valsts nodeva par naturalizāciju ir Ls 20. No tās atbrīvotas politiski represētās personas, 1. grupas invalīdi, bāreņi, bez vecāku apgādības palikušie bērni, valsts un pašvaldību sociālās aprūpes iestādēs uzņemtās personas.

Valsts nodeva Ls 3 jāmaksā:

  • trūcīgu ģimeņu locekļiem vai atsevišķi dzīvojošām trūcīgām personām;
  • Valsts nodarbinātības dienestā reģistrētajiem bezdarbniekiem;
  • to ģimeņu locekļiem, kurās ir trīs un vairāk nepilngadīgu bērnu;
  • vecuma un izdienas pensionāriem;
  • otrās un trešās grupas invalīdiem;
  • valsts akreditēto vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu klātienes izglītojamiem;
  • valsts akreditēto augstākās izglītības iestāžu pilna laika studējošajiem.

Valsts nodevas lielumu reglamentē Ministru kabineta 2001.gada 5.jūnija noteikumi Nr.234 “Noteikumi par valsts nodevu naturalizācijas iesnieguma iesniegšanai“.

Bankas rekvizīti:
Saņēmējs: VALSTS KASE, TRELLV22
Reģistrācijas Nr. 90000050138
Konts LV19TREL1060140919600
Iemaksas mērķis: Valsts nodeva par naturalizācijas iesnieguma iesniegšanu.

Pilsonības likumā noteiktās pārbaudes

Получение гражданства Латвии в порядке натурализации


Заявление о получении гражданства Латвии в порядке натурализации принимают в любом территориальном отделе Управления по делам гражданства и миграции (УДГМ) независимо от декларированного места жительства.

1. Латвийское гражданство в порядке натурализации могут получить лица, зарегистрированные в Регистре населения и:

  • достигшие 15-летнего возраста;
  • постоянное место жительства которых на день подачи заявления о натурализации не менее пяти лет находилось в Латвии (для лиц, появившихся в Латвии после 1 июля 1992 года пятилетний срок отсчитывается со дня получения разрешения на постоянное пребывание);
  • владеющие латышским языком и знающие историю Латвии, основные положения Сатверсме Латвийской Республики и текст государственного гимна;
  • имеющие легальный источник средств для существования;
  • подавшие заявление об отказе от своего предыдущего гражданства (подданства) и получившие от государства своего предыдущего гражданства (подданства) разрешение на экспатриацию (если таковое предусматривается законами этого государства) или документ, удостоверяющий потерю гражданства (подданства).

Совместно с родителями натурализоваться могут и дети, не достигшие 15-летнего возраста, постоянно живущие в Латвии.

2. Латвийское гражданство в порядке натурализации не предоставляется лицам:

  • которые выступали антиконституционными методами против независимости Латвийской Республики, демократического парламентарного государственного строя или существующей государственной власти в Латвии, если данный факт констатирован судебным решением;
  • которые после 4 мая 1990 года выражали идеи фашизма, национал социализма, коммунизма или другие тоталитарные идеи, или подстрекали к национальной или расовой ненависти или розни, если этот факт констатирован судебным решением;
  • которые являются должностными лицами института власти, управления или правоохранительных учреждений какого-либо зарубежного государства;
  • которые служат в каких-либо зарубежных вооруженных силах, внутренних войсках, службах безопасности или полиции (милиции);
  • которые после 17 июня 1940 года выбрали Латвийскую Республику в качестве места жительства сразу после демобилизации из вооруженных сил бывшего СССР (России) или внутренних войск СССР (России) и которые в день призыва или вступления на службу не проживали в Латвии на постоянной основе, за исключением случаев, если они были гражданами Литвы или Эстонии 17 июня 1940 года, или они состоят в браке с гражданином/-кой Латвии как минимум 10 лет;
  • которые были сотрудниками, агентами-информаторами или держателями конспиративных квартир Комитета государственной безопасности бывшего СССР (ЛССР) или какой-либо другой зарубежной службы безопасности, разведслужбы или другой специальной службы, если данный факт констатирован в порядке, установленном законом;
  • которые были судимы по криминальному закону в Латвии или каком-либо другом государстве за совершение такого преступления, которое являлось преступлением и в Латвии в момент вступления в силу Закона о гражданстве;
  • которые после 13 января 1991 года работали против Латвийской Республики в КПСС (КПЛ), в интернациональном фронте трудящихся Латвийской ССР, в Объединенном совете рабочих коллективов, в Организации ветеранов войны и труда и во Вселатвийском комитете спасения общества или его региональных комитетах или в Союзе коммунистов Латвии.

3. Для того, чтобы получить гражданство Латвии в порядке натурализации, лицо:

  • предоставить необходимые документы:
    • заявление о натурализации,
    • документ о легальном источнике средств для существования лица или его кормильца,
    • квитанция об уплате государственной пошлины или документ, подтверждающий освобождение лица от уплаты государственной пошлины,
    • 1 фотография (3×4 см),
    • необходимо предъявить документ, удостоверяющий личность;
  • Если одновременно с лицом натурализуются дети, не достигшие 15-летнего возраста, дополнительно необходимо подать:
    • свидетельство о рождении ребенка;
    • 1 фотография (если ребенок достиг 14-летнего возраста)
  • Необходимо пройти проверку навыков владения латышским языком и проверку знаний основных положений Сатверсме ЛР, текста государственного гимна и истории Латвии, (или же подать документы, свидетельствующие о правах на освобождение от какой-либо из проверок);
  • Необходимо подать заявление об отказе от своего предыдущего гражданства (подданства), если таковое было, или получить от государства своего предыдущего гражданства (подданства) разрешение на экспатриацию (если таковое предусматривается законами этого государства) или документ, удостоверяющий потерю гражданства (подданства).
  • необходимо подписать клятву верности Латвийской Республики (образец текста клятвы).

!!! После присвоения гражданства Латвии предыдущий паспорт становится недействительным! С ним пересечь границу Латвии невозможно!

4. Государственная пошлина за подачу заявления о натурализации

Государственная пошлина за натурализацию составляет LVL 20.

От государственной пошлины освобождаются политически репрессированные лица, инвалиды 1 группы, сироты, дети, оставшиеся без обеспечения родителей, лица, принятые в учреждения социальной опеки государства и самоуправления.

Государственную пошлину – LVL 3 надо платить:

  • членам неимущих семей или отдельно живущим неимущим лицам;
  • безработным, зарегистрированным в Государственной службе занятости;
  • членам таких семей, в которых имеется три или более несовершеннолетних ребенка;
  • пенсионерам по возрасту или выслуге лет;
  • инвалидам второй или третьей группы;
  • лицам, обучающимся в государственных аккредитованных заведениях общего или профессионального образования  на очном отделении;
  • лицам, обучающимся в государственных аккредитованных высших учебных заведениях на отделении полного времени.

Оплата государственной пошлины

Государственую пошлину Вы можете оплатить:

  • в любом отделение УДГМ с помощью банковских платежных карточкамы (VISA, VISA Electron, Maestro, Master, American Express),
  • банковским переводом.

Банковские реквизиты:

Получатель: VALSTS KASE, TRELLV22,
Регистрационный №. 90000050138,
Счет LV19TREL1060140919600,
Цель выплаты: Государственная пошлина за подачу заявления на натурализацию.

Смотреть часто задаваемые вопросы

Acquisition of the citizenship of Latvia through naturalization


There is information at the disposal of the Office of Citizenship and Migration Affairs that commercial firms in the Internet offer foreign citizens to process documents for Latvian citizenship demanding payment for the service. It should be taken into account that the Office of Citizenship and Migration Affairs is the sole institution authorized to solve the issues related to naturalization or loss of citizenship. Any promises by private firms to process documents for Latvian citizenship for payment are to be considered fraudulent.

Naturalization applications are accepted and reviewed in any regional branch of the Office of Citizenship and Migration Affairs.

The citizenship of Latvia through naturalization can be granted to persons who have been registered in the Population register and:

  • who have reached the age of 15;
  • whose place of permanent residence, on the submission date of their application for naturalization, has been in Latvia for no less than five years counting from May 4, 1990 (for persons who entered Latvia after July 1, 1992, the five-year term shall be counted from the date of the issuance of their permanent residence permit);
  • who know the Latvian language and the history of Latvia, the basic principles of the Republic of Latvia Satversme (the Constitution) and the text of the national anthem;
  • who have a legal source of income;
  • who have submitted a statement of renunciation of their former citizenship and have received an expatriation permit from the country of their former citizenship, if such a permit is provided for by the laws of that country, or have received a document certifying the loss of citizenship.

Children permanently residing in Latvia and up to the age of 15 can naturalize together with their parents.

The citizenship of Latvia through naturalization cannot be granted to persons who:

  • through the use of anti-constitutional methods have turned against independence of the Republic of Latvia, its democratic parliamentary state system or the existing state power in Latvia, if such has been established by a court decree;
  • after May 4, 1990, have propagated fascist, chauvinist, national-socialist, communist or other totalitarian ideas or have stirred up ethnic or racial hatred or discord, if such has been established by a court decree;
  • are officials of foreign state power, foreign state administrative or foreign state law enforcement institutions;
  • serve in the armed forces, internal forces, security service or the police (militia) of a foreign country;
  • after June 17, 1940, have chosen the Republic of Latvia as their place of residence directly after demobilisation from the USSR (Russian) Armed Forces or the USSR (Russian) Interior Armed Forces and who, on the day of their conscription or enlistment, were not permanently residing in Latvia except the cases when they have been citizens of Lithuania or Estonia on June 17, 1940 or they are in wedlock with a citizen of Latvia at least 10 years;
  • have been employees, informers, agents or have been in charge of a secret abode of the former USSR (Latvian SSR) State Security Service (KGB) or other foreign security service, intelligence service or other special service, if such a fact has been established in accordance with the procedures as prescribed by the law;
  • have criminal records in Latvia or in another country for a crime which is considered to be a crime in Latvia as well at the moment the Law on Citizenship comes into force;
  • after January 13, 1991, have acted against the Republic of Latvia through participation in the Communist Party of the Soviet Union (Communist Party of Latvia), the Working Peoples’ International Front of the Latvian SSR, the United Council of Labour Collectives, the Organization of War and Labour Veterans, or the All-Latvia Salvation Committee and its regional committees or in the Union of Communists of Latvia.

In order to acquire the citizenship of Latvia through naturalization a person must

  • submit the following documents:
    • a naturalization application,
    • a document on a legal source of income of the person or his/her supporter,
    • a receipt about the state duty having been paid (if a person is not exempt from paying the state duty).
  • submit one photo (3 x 4 cm) and produce his/her identity card (a passport).
  • pass examinations in the proficiency of the Latvian language and the knowledge of the basic principles of the Satversme (the Constitution) of the Republic of Latvia, the text of the national anthem and the history of Latvia;
  • submit a statement of renunciation of their former citizenship and have received an expatriation permit from the country of their former citizenship, if such a permit is provided for by the laws of that country, or have received a document certifying the loss of citizenship;
  • sign the oath of allegiance to the Republic of Latvia.

After the citizenship of Latvia has been granted a person must receive the extract of the decree of the Cabinet of Ministers. It is a document attesting that the citizenship of Latvia has been granted and producing this document a person can receive a passport of a citizen of the Republic of Latvia.

The State Duty for Naturalization

The state duty for submission of a naturalization application is 20 Ls.

The politically repressed persons, disabled persons having category I; orphans, children who are not under their parents’ charge and persons sheltered by social care institutions of the state or self-governments are exempt from paying the state duty.

The rate of the state duty shall be 3 Ls for the following persons:

  • members of poor families or poor persons living separately;
  • the unemployed persons registered in the State Employment Service;
  • members of those families in which there are three or more under age children;
  • persons receiving old-age and long service pensions;
  • disabled persons having category II and III;
  • pupils of the general education establishments and students of the professional education establishments certified by the state;
  • full-time students of the tertiary education establishments certified by the state.

Examinations as prescribed by the Law on Citizenship

The examination of the language proficiency consists of two parts:

  • a written part – an applicant executes a test to check his/her comprehension of the text listened to, executes a test to check his/her comprehension of the texts having been read, fills in a form, writes a letter on a topic of everyday life (the time provided is 90 minutes);
  • an oral one – the examination commission interviews an applicant on topics of everyday life (the time provided is 15 minutes).

Those applicants, who have reached the age of 65, takes only the oral part of the examination of the proficiency of the Latvian language.

The examination of the knowledge takes place orally and in written:

  • orally – an applicant answers one question on the basic principles of the Satversme (the Constitution) of the Republic of Latvia and the other one on the history of Latvia.
  • in written – an applicant executes a test consisting of 18 questions.

In both forms of this examination an applicant has to write or to recite the text of the national anthem.

A special procedure for taking examinations has been prescribed for those applicants, who are disabled persons.

You can acquaint yourselves with examination questions and materials in publications.

Semināru programma Latvijas novadiem

Vēlies apmeklēt PSAF piedāvātos NVO seminārus savā novadā, pilsētā, pagastā – atrodi 10 līdz 15 domubiedrus un mēs pie jums atbrauksim:
Zvani 67226267, 29143494,
Raksti – marija.heislere@gmail.com

PSAF piedāvā:

Seminārs  – konsultācijas „ NVO izveides un vadīšanas juridiskie aspekti”
Lektore – NVO juriste Marija Heislere – Celma

Programmā: NVO darbības pamatprincipi un tiesiskais regulējums; NVO pārvaldes struktūras izveide ievērojot labas pārvaldības principus; NVO reģistrācijas dokumenti; UR iesniedzamie dokumenti un to noformēšana, līgumi un to noslēgšanas nosacījumi, biežāk pieļautās kļūdas; ziedojumu piesaiste, Sabiedriskā labuma organizācijas statuss; juridiskās konsultācijas par NVO dibināšanu un darbību.

Seminārs  „Efektīva komunikācija
Lektors Edgars Grigorjevs, sabiedrisko attiecību speciālists
Semināra programmā – Komunikācija un informācijas ceļš; uztveres stili un komunikācijas tendences 21.gadsimtā; ieteikumi darbam ar medijiem; lifta runa; preses relīze; intervija; preses konference un mediju brīfings; mediju notikums; mediju monitorings; sociālie mediji.

Seminārs – konsultācijas ” Efektīva biedrības pārvalde”
Lektore – NVO juriste Marija Heislere – Celma

Semināra programmā – biedrības statūtu grozījumi efektīvai biedrības pārvaldei; biedrības organizatoriskie dokumenti labai pārvaldībai, ilgtspējīgai attīstībai (valdes reglaments, ētikas kodekss, biedru sapulces reglaments, struktūrvienību darbības nolikums); biedrības biedru statusi  un to loma biedrības darbībā; biedrības struktūrvienības aktīvai biedru līdzdalībai; saimnieciskā darbība un peļņas gūšanas praktiskie aspekti; UR iesniedzamo dokumentu sagatavošanas vadlīnijas.

Praktisko semināru cikla „Psiholoģijas ABC Tev” semināri
Lektore – Baiba Miķelsone setificāta psihoorganiskās analīzes psihoterapeite

Semināru tēmas: Pašapziņas ABC; Emocionālās inteliģences ABC; Saskarsmes ABC; Attiecību ABC; Konflikta ABC.
minilekcijas, POA terapijas metode, testi, mākslas terapijas metodes.

NVO grāmatvežu diskusija – konsultācija „NVO grāmatvežu aktualitātes”
Lektore – NVO grāmatvede Ilona Zeipe
gada pārskata sagatavošana – praktiskie aspekti darbā ar EDS; vienkāršā vai divkāršā ierakstu sistēma, plusi un mīnusi; ziedojumu, ziedojumu akcijas iegrāmatošana; SLO statusa praktiskie aspekti; grāmatvedības konsultācijas.

Seminārs – konsultācijas „ Biedru sapulces sasaukšanas un norises juridiskie apsekti” Lektore – NVO juriste Marija Heislere – Celma
Semināra programmā –  biedru sapulces izziņošanas un sasaukšanas principi; kā nodrošināt kvorumu biedru sapulcē; atkārtotas sapulces sasaukšanas nosacījumi; kā nodrošināt raitu biedru sapulces norisi; biedru sapulces lēmumu tiesiskums; statūtu grozījumu projekta sagatavošanas vadlīnijas; biedru sapulces protokola un protokola izraksta saturs; UR iesniedzamo dokumentu sagatavošanas vadlīnijas; juridiskās konsultācijas…

Seminārs – konsultācijas „Efektīva nodibinājuma (fonda) pārvalde”
Lektore – NVO juriste Marija Heislere – Celma

„nodibinājums – mantas kopums” – nodibinājuma tiesiskais statuss; nodibinājuma dibinātāju statuss, dibinātāju kontroles tiesību nodrošināšana, interešu konfliktu novēršanas vadlīnijas; nodibinājuma organizatoriskās struktūras izveide ievērojot labas pārvaldes principus; statūti – efektīvas pārvaldes pamats, biežāk pieļautās kļūdas; struktūrvienības – kādēļ ne?; statūtu grozījumu un valdes izmaiņu reģistrācijas dokumentu sagatavošana iesniegšanai Uzņēmumu reģistrā – praktiskie aspekti; konsultācijas par nodibinājumu darbību

Iesaki savu NVO semināra tēmu – mēs to sagatavosim un novadīsim Tavā pilsētā!Vēlies apmeklēt PSAF piedāvātos NVO seminārus savā novadā, pilsētā, pagastā – atrodi 10 līdz 15 domubiedrus un mēs pie jums atbrauksim:
Zvani 67226267, LMT 29143494, Tele2 29527580
Raksti – marija.heislere@gmail.com

PSAF piedāvā:

Seminārs  – konsultācijas „ NVO izveides un vadīšanas juridiskie aspekti”
Lektore – NVO juriste Marija Heislere – Celma

Programmā: NVO darbības pamatprincipi un tiesiskais regulējums; NVO pārvaldes struktūras izveide ievērojot labas pārvaldības principus; NVO reģistrācijas dokumenti; UR iesniedzamie dokumenti un to noformēšana, līgumi un to noslēgšanas nosacījumi, biežāk pieļautās kļūdas; ziedojumu piesaiste, Sabiedriskā labuma organizācijas statuss; juridiskās konsultācijas par NVO dibināšanu un darbību.

Seminārs  „Efektīva komunikācija
Lektors Edgars Grigorjevs, sabiedrisko attiecību speciālists
Semināra programmā – Komunikācija un informācijas ceļš; uztveres stili un komunikācijas tendences 21.gadsimtā; ieteikumi darbam ar medijiem; lifta runa; preses relīze; intervija; preses konference un mediju brīfings; mediju notikums; mediju monitorings; sociālie mediji.

Seminārs – konsultācijas ” Efektīva biedrības pārvalde”
Lektore – NVO juriste Marija Heislere – Celma

Semināra programmā – biedrības statūtu grozījumi efektīvai biedrības pārvaldei; biedrības organizatoriskie dokumenti labai pārvaldībai, ilgtspējīgai attīstībai (valdes reglaments, ētikas kodekss, biedru sapulces reglaments, struktūrvienību darbības nolikums); biedrības biedru statusi  un to loma biedrības darbībā; biedrības struktūrvienības aktīvai biedru līdzdalībai; saimnieciskā darbība un peļņas gūšanas praktiskie aspekti; UR iesniedzamo dokumentu sagatavošanas vadlīnijas.

Praktisko semināru cikla „Psiholoģijas ABC Tev” semināri
Lektore – Baiba Miķelsone setificāta psihoorganiskās analīzes psihoterapeite

Semināru tēmas: Pašapziņas ABC; Emocionālās inteliģences ABC; Saskarsmes ABC; Attiecību ABC; Konflikta ABC.
minilekcijas, POA terapijas metode, testi, mākslas terapijas metodes.

NVO grāmatvežu diskusija – konsultācija „NVO grāmatvežu aktualitātes”
Lektore – NVO grāmatvede Ilona Zeipe
gada pārskata sagatavošana – praktiskie aspekti darbā ar EDS; vienkāršā vai divkāršā ierakstu sistēma, plusi un mīnusi; ziedojumu, ziedojumu akcijas iegrāmatošana; SLO statusa praktiskie aspekti; grāmatvedības konsultācijas.

Seminārs – konsultācijas „ Biedru sapulces sasaukšanas un norises juridiskie apsekti” Lektore – NVO juriste Marija Heislere – Celma
Semināra programmā –  biedru sapulces izziņošanas un sasaukšanas principi; kā nodrošināt kvorumu biedru sapulcē; atkārtotas sapulces sasaukšanas nosacījumi; kā nodrošināt raitu biedru sapulces norisi; biedru sapulces lēmumu tiesiskums; statūtu grozījumu projekta sagatavošanas vadlīnijas; biedru sapulces protokola un protokola izraksta saturs; UR iesniedzamo dokumentu sagatavošanas vadlīnijas; juridiskās konsultācijas…

Seminārs – konsultācijas „Efektīva nodibinājuma (fonda) pārvalde”
Lektore – NVO juriste Marija Heislere – Celma

„nodibinājums – mantas kopums” – nodibinājuma tiesiskais statuss; nodibinājuma dibinātāju statuss, dibinātāju kontroles tiesību nodrošināšana, interešu konfliktu novēršanas vadlīnijas; nodibinājuma organizatoriskās struktūras izveide ievērojot labas pārvaldes principus; statūti – efektīvas pārvaldes pamats, biežāk pieļautās kļūdas; struktūrvienības – kādēļ ne?; statūtu grozījumu un valdes izmaiņu reģistrācijas dokumentu sagatavošana iesniegšanai Uzņēmumu reģistrā – praktiskie aspekti; konsultācijas par nodibinājumu darbību

Pēc semināru dalībnieku ieteikumiem PSAF cītīgi strādā pie jaunu semināru tēmām – NVO darbības  juridiskie un grāmatvedības jautājumi; NVO stratēģijas izveides pamatprincipi, NVO iekšējā dokumentācija,  Ziedojumu piesaiste un noformēšana, Lietvedība un arhivēšana, Pašvaldības un NVO sadarbības tiesiskie un praktiskie aspekti; NVO peļņas gūšanas pamatprincipi.

Iesaki savu NVO semināra tēmu – mēs to sagatavosim un novadīsim Tavā pilsētā!Vēlies apmeklēt PSAF piedāvātos NVO seminārus savā novadā, pilsētā, pagastā – atrodi 10 līdz 15 domubiedrus un mēs pie jums atbrauksim:
Zvani 67226267, LMT 29143494, Tele2 29527580
Raksti – marija.heislere@gmail.com

PSAF piedāvā:

Seminārs  – konsultācijas „ NVO izveides un vadīšanas juridiskie aspekti”
Lektore – NVO juriste Marija Heislere – Celma

Programmā: NVO darbības pamatprincipi un tiesiskais regulējums; NVO pārvaldes struktūras izveide ievērojot labas pārvaldības principus; NVO reģistrācijas dokumenti; UR iesniedzamie dokumenti un to noformēšana, līgumi un to noslēgšanas nosacījumi, biežāk pieļautās kļūdas; ziedojumu piesaiste, Sabiedriskā labuma organizācijas statuss; juridiskās konsultācijas par NVO dibināšanu un darbību.

Seminārs  „Efektīva komunikācija
Lektors Edgars Grigorjevs, sabiedrisko attiecību speciālists
Semināra programmā – Komunikācija un informācijas ceļš; uztveres stili un komunikācijas tendences 21.gadsimtā; ieteikumi darbam ar medijiem; lifta runa; preses relīze; intervija; preses konference un mediju brīfings; mediju notikums; mediju monitorings; sociālie mediji.

Seminārs – konsultācijas ” Efektīva biedrības pārvalde”
Lektore – NVO juriste Marija Heislere – Celma

Semināra programmā – biedrības statūtu grozījumi efektīvai biedrības pārvaldei; biedrības organizatoriskie dokumenti labai pārvaldībai, ilgtspējīgai attīstībai (valdes reglaments, ētikas kodekss, biedru sapulces reglaments, struktūrvienību darbības nolikums); biedrības biedru statusi  un to loma biedrības darbībā; biedrības struktūrvienības aktīvai biedru līdzdalībai; saimnieciskā darbība un peļņas gūšanas praktiskie aspekti; UR iesniedzamo dokumentu sagatavošanas vadlīnijas.

Praktisko semināru cikla „Psiholoģijas ABC Tev” semināri
Lektore – Baiba Miķelsone setificāta psihoorganiskās analīzes psihoterapeite

Semināru tēmas: Pašapziņas ABC; Emocionālās inteliģences ABC; Saskarsmes ABC; Attiecību ABC; Konflikta ABC.
minilekcijas, POA terapijas metode, testi, mākslas terapijas metodes.

NVO grāmatvežu diskusija – konsultācija „NVO grāmatvežu aktualitātes”
Lektore – NVO grāmatvede Ilona Zeipe
gada pārskata sagatavošana – praktiskie aspekti darbā ar EDS; vienkāršā vai divkāršā ierakstu sistēma, plusi un mīnusi; ziedojumu, ziedojumu akcijas iegrāmatošana; SLO statusa praktiskie aspekti; grāmatvedības konsultācijas.

Seminārs – konsultācijas „ Biedru sapulces sasaukšanas un norises juridiskie apsekti” Lektore – NVO juriste Marija Heislere – Celma
Semināra programmā –  biedru sapulces izziņošanas un sasaukšanas principi; kā nodrošināt kvorumu biedru sapulcē; atkārtotas sapulces sasaukšanas nosacījumi; kā nodrošināt raitu biedru sapulces norisi; biedru sapulces lēmumu tiesiskums; statūtu grozījumu projekta sagatavošanas vadlīnijas; biedru sapulces protokola un protokola izraksta saturs; UR iesniedzamo dokumentu sagatavošanas vadlīnijas; juridiskās konsultācijas…

Seminārs – konsultācijas „Efektīva nodibinājuma (fonda) pārvalde”
Lektore – NVO juriste Marija Heislere – Celma

„nodibinājums – mantas kopums” – nodibinājuma tiesiskais statuss; nodibinājuma dibinātāju statuss, dibinātāju kontroles tiesību nodrošināšana, interešu konfliktu novēršanas vadlīnijas; nodibinājuma organizatoriskās struktūras izveide ievērojot labas pārvaldes principus; statūti – efektīvas pārvaldes pamats, biežāk pieļautās kļūdas; struktūrvienības – kādēļ ne?; statūtu grozījumu un valdes izmaiņu reģistrācijas dokumentu sagatavošana iesniegšanai Uzņēmumu reģistrā – praktiskie aspekti; konsultācijas par nodibinājumu darbību

Pēc semināru dalībnieku ieteikumiem PSAF cītīgi strādā pie jaunu semināru tēmām – NVO darbības  juridiskie un grāmatvedības jautājumi; NVO stratēģijas izveides pamatprincipi, NVO iekšējā dokumentācija,  Ziedojumu piesaiste un noformēšana, Lietvedība un arhivēšana, Pašvaldības un NVO sadarbības tiesiskie un praktiskie aspekti; NVO peļņas gūšanas pamatprincipi.

Iesaki savu NVO semināra tēmu – mēs to sagatavosim un novadīsim Tavā pilsētā!

Seminārs – konsultācijas ” Biedru sapulces sasaukšanas un norises juridiskie aspekti”

Lektore – NVO juriste Marija Heislere – Celma (mob. +371 29143494)

Semināra programmā: biedru sapulces sasaukšanas nosacījumi; biedru sapulces lēmumu tiesiskums un to apstrīdēšanas pamati; statūtu grozījumu projekta sagatavošanas vadlīnijas; biedru sapulces protokola un protokola izraksta saturs (saskaņā ar BNL 2010.gada grozījumiem); UR iesniedzamo dokumentu sagatavošanas vadlīnijas (izmaiņas valdes sastāvā, statūtu grozījumi); biedru sapulces organizatoriskie dokumenti un to nozīme (biedru sapulces reglaments); juridiskās konsultācijas…

Semināra mērķauditorija – Biedrību vadītāji un darbinieki

Lektore – NVO juriste Marija Heislere – Celma (LMT +371 29143494)

Vieta – Rīgas Latviešu biedrība 428. telpa, Merķeļa iela 13

Laiks –  no 10.00 līdz 14.00 ar kafijas pauzi pēc pieprasījuma

Semināra tēmas:

Semināra programmā –  biedru sapulces izziņošanas un sasaukšanas principi; kā nodrošināt kvorumu biedru sapulcē; atkārtotas sapulces sasaukšanas nosacījumi; kā nodrošināt raitu biedru sapulces norisi (biedru sapulces reglaments); biedru sapulces lēmumu tiesiskums un to apstrīdēšanas pamati; statūtu grozījumu projekta sagatavošanas vadlīnijas; biedru sapulces protokola un protokola izraksta saturs (saskaņā ar BNL 2010.gada grozījumiem); UR iesniedzamo dokumentu sagatavošanas vadlīnijas (izmaiņas valdes sastāvā, statūtu grozījumi); juridiskās konsultācijas…

Maksa: 25.00 Euro

Pieteikties semināram  pa e pastu –   info@sadarbibasabc.lv, norādot sekojošu informāciju:

Vārds, uzvārds:
Organizācija:
Faktiskā adrese:
Juridiskā adrese:
Reģ. nr.:
Kontakttālrunis:
Ja vēlies uzzināt vairāk – zvani –29143494 

Vietu skaits ierobežots!Semināra mērķauditorija – Biedrību vadītāji un darbinieki

Lektore – NVO juriste Marija Heislere – Celma (LMT 29143494; Tele2 29527580)

Vieta – Rīgas Latviešu biedrība 400/2. telpa, Merķeļa iela 13

Laiks –  no 10.00 līdz 14.00 ar kafijas pauzi pēc pieprasījuma

Semināra tēmas:

Semināra programmā –  biedru sapulces izziņošanas un sasaukšanas principi; kā nodrošināt kvorumu biedru sapulcē; atkārtotas sapulces sasaukšanas nosacījumi; kā nodrošināt raitu biedru sapulces norisi (biedru sapulces reglaments); biedru sapulces lēmumu tiesiskums un to apstrīdēšanas pamati; statūtu grozījumu projekta sagatavošanas vadlīnijas; biedru sapulces protokola un protokola izraksta saturs (saskaņā ar BNL 2010.gada grozījumiem); UR iesniedzamo dokumentu sagatavošanas vadlīnijas (izmaiņas valdes sastāvā, statūtu grozījumi); juridiskās konsultācijas…

Maksa: 15.00Ls

Pieteikties semināram  pa e pastu –   info@sadarbibasabc.lv, norādot sekojošu informāciju:

Vārds, uzvārds:
Organizācija:
Faktiskā adrese:
Juridiskā adrese:
Reģ. nr.:
Kontakttālrunis:
Ja vēlies uzzināt vairāk – zvani – 67 226267 vai 29143494 

Vietu skaits ierobežots! Lasīt »

Praktiskais seminārs – meistarklase „NVO grāmatvedības praktiskie aspekti”

Lektore – NVO grāmatvede Ilona Zeipe

Programmā: NVO grāmatvedības vešana– praktiskie aspekti darbā ar EDS; vienkāršā vai divkāršā ierakstu sistēma, plusi un mīnusi; SLO grāmatvedības specifika; ziedojumu, ziedojumu akcijas iegrāmatošana; individuālas konsultācijasDiskusijas mērķauditorija – NVO grāmatveži

Lektore – NVO grāmatvede Ilona Zeipe (LMT 29441008)

Vieta – Rīgas Latviešu biedrība 400/2. telpa, Merķeļa iela 13

Laiks – no 10.00 līdz 15.00 ar kafijas pauzi pēc pieprasījuma

Diskusijas tēmas:

  • gada pārskata sagatavošana – praktiskie aspekti darbā ar EDS
  • vienkāršā vai divkāršā ierakstu sistēma, plusi un mīnusi
  • ziedojumu, ziedojumu akcijas iegrāmatošana
  • SLO statusa praktiskie aspekti
  • grāmatvedības konsultācijas

Maksa: 15.00Ls

Pieteikties semināram  pa e pastu –   marija.heislere@gmail.com , norādot sekojošu informāciju:

Vārds, uzvārds:
Organizācija:
Faktiskā adrese:
Juridiskā adrese:
Reģ. nr.:
Kontakttālrunis:
Ja vēlies uzzināt vairāk – zvani – 67 226267 vai 29143494 

Vietu skaits ierobežots!

 

 Diskusijas mērķauditorija – NVO grāmatveži

Lektore – NVO grāmatvede Ilona Zeipe (LMT 29441008)

Vieta – Rīgas Latviešu biedrība 400/2. telpa, Merķeļa iela 13

Laiks – no 10.00 līdz 15.00 ar kafijas pauzi pēc pieprasījuma

Diskusijas tēmas:

  • gada pārskata sagatavošana – praktiskie aspekti darbā ar EDS
  • vienkāršā vai divkāršā ierakstu sistēma, plusi un mīnusi
  • ziedojumu, ziedojumu akcijas iegrāmatošana
  • SLO statusa praktiskie aspekti
  • grāmatvedības konsultācijas

Maksa: 15.00Ls

Pieteikties semināram  pa e pastu –  marija.heislere@gmail.com, norādot sekojošu informāciju:

Vārds, uzvārds:
Organizācija:
Faktiskā adrese:
Juridiskā adrese:
Reģ. nr.:
Kontakttālrunis:
Ja vēlies uzzināt vairāk – zvani – 67 226267 vai 29143494 

Vietu skaits ierobežots!

 

  Lasīt »

Praktiskais seminārs – meistarklase ” Efektīva nodibinājuma/fonda pārvalde”

Lektore – NVO juriste Marija Heislere – Celma (mob. +371 29143494)

Semināra programmā:  „nodibinājums – mantas kopums” – nodibinājuma tiesiskais statuss; nodibinājuma dibinātāju statuss, dibinātāju kontroles tiesību nodrošināšana, interešu konfliktu novēršanas vadlīnijas; nodibinājuma organizatoriskās struktūras izveide ievērojot labas pārvaldes principus; statūti – efektīvas pārvaldes pamats (darbs pie semināra dalībnieku statūtiem), biežāk pieļautās kļūdas; struktūrvienības – kādēļ ne?; statūtu grozījumu un valdes izmaiņu reģistrācijas dokumentu sagatavošana iesniegšanai Uzņēmumu reģistrā – praktiskie aspekti; juridiskās konsultācijas …

Norises vieta – Rīgas Latviešu biedrība, Merķeļa iela 13, 428.kabinetā

Maksa: EUR 25.00

Vietu skaits ierobežots – līdz 5 personām!

Ar savu dalību seminārā Tu atbalsti NVO jurista un NVO grāmatveža bezmaksas konsultācijas!

Katrs semināra dalībnieks saņems apliecību par piedalīšanos apmācībās!

Pieteikties semināram pa e pastu –   info@sadarbibasabc.lv, norādot sekojošu informāciju:

Vārds, uzvārds:
Organizācija:
Juridiskā adrese:
Reģ. nr.:
Bankas rekvizīti:
Kontakttālrunis:
Ja vēlies uzzināt vairāk – zvani –  29143494  vai raksti – info@sadarbibasabc.lv



Semināra mērķauditorija – nodibinājumu (fondu) dibinātāji, vadītāji un darbinieki

Lektore – NVO juriste Marija Heislere – Celma (LMT 29143494; Tele2 29527580)

Vieta – Rīgas Latviešu biedrība 400/2. telpa, Merķeļa iela 13

Laiks –  no 10.00 līdz 15.00 ar kafijas pauzi pēc pieprasījuma

 Semināra tēmas:

  •  „nodibinājums – mantas kopums” – nodibinājuma tiesiskais statuss
  • nodibinājuma dibinātāju statuss, dibinātāju kontroles tiesību nodrošināšana, interešu konfliktu novēršanas vadlīnijas
  • nodibinājuma organizatoriskās struktūras izveide ievērojot labas pārvaldes principus
  • statūti – efektīvas pārvaldes pamats, biežāk pieļautās kļūdas
  • struktūrvienības – kādēļ ne?
  • statūtu grozījumu un valdes izmaiņu reģistrācijas dokumentu sagatavošana iesniegšanai Uzņēmumu reģistrā – praktiskie aspekti
  • konsultācijas par nodibinājumu darbību

Maksa: 15.00Ls

Pieteikties semināram pa e pastu –   info@sadarbibasabc.lv, norādot sekojošu informāciju:

Vārds, uzvārds:
Organizācija:
Faktiskā adrese:
Juridiskā adrese:
Reģ. nr.:
Kontakttālrunis:
Ja vēlies uzzināt vairāk – zvani – 67 226267 vai 29143494 

Vietu skaits ierobežots!

Par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju

Ministru kabineta noteikumi Nr.585

Rīgā 2003.gada 21.oktobrī (prot. Nr.55 32.§)

Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju
Izdoti saskaņā ar likuma “Par grāmatvedību” 15.panta pirmo daļu
un Euro ieviešanas kārtības likuma 13.panta otro daļu
(MK 02.07.2013. noteikumu Nr.355 redakcijā)
I. Saimniecisko darījumu iegrāmatošana un grāmatvedības reģistru kārtošana

1. Noteikumi nosaka komersanta, kooperatīvās sabiedrības, ārvalsts komersanta filiāles un nerezidenta (ārvalsts komersanta) pastāvīgās pārstāvniecības, biedrības un nodibinājuma, politiskās organizācijas (partijas) un politisko organizāciju (partiju) apvienības, reliģiskās organizācijas, arodbiedrības, iestādes, kura tiek finansēta no valsts budžeta vai pašvaldību budžeta, valsts vai pašvaldību aģentūras, citas juridiskās un fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību (turpmāk – uzņēmums), grāmatvedības kārtošanas un organizācijas prasības.

(MK 05.12.2006. noteikumu Nr.985 redakcijā)

2. Visus uzņēmuma saimnieciskos darījumus apliecina ar attaisnojuma dokumentiem, novērtē naudas izteiksmē un, ievērojot hronoloģiju, sistemātiskā kārtībā iegrāmato uzņēmuma grāmatvedības reģistros.

(MK 02.08.2011. noteikumu Nr.589 redakcijā)

3. Normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos kustamu vai nekustamu mantu var reģistrēt un uzskaitīt natūrā.

4. Attaisnojuma dokumentam var būt ārēja vai iekšēja izcelsme, un atkarībā no dokumenta nozīmes tas var būt sagatavots rakstiski (vienā vai vairākos eksemplāros) vai elektroniski.

5. Attaisnojuma dokumentu sagatavo tā, lai visā tā glabāšanas laikā nezustu tajā ietvertā informācija.

(MK 02.08.2011. noteikumu Nr.589 redakcijā)

6. Ja attaisnojuma dokumentu sagatavo un glabā elektroniski, jānodrošina iespēja, ja nepieciešams, izsniegt šā dokumenta kopiju, norakstu vai izrakstu papīra formā.

7. Uzņēmuma vadītājs, ievērojot attaisnojuma dokumentiem normatīvajos aktos noteiktās prasības, patstāvīgi izvēlas šo dokumentu formu un sagatavošanas veidu, izņemot gadījumus, ja attiecīga attaisnojuma dokumenta noformēšanu vai saturu reglamentē konkrēts normatīvais akts.

7.1 Sagatavojot attaisnojuma dokumentu attiecībā uz precēm un citām materiālajām vērtībām (turpmāk — preces), un pakalpojumiem, saimnieciskā darījuma aprakstā un pamatojumā norāda:

7.1 1. preču vai pakalpojuma nosaukumu;

7.1 2. attiecīgā saimnieciskā darījuma vai darbības aprakstu (piemēram, preču piegāde (pārdošana) citam uzņēmumam, pārvietošana starp uzņēmuma pastāvīgajām darbības vietām (turpmāk – uzņēmuma struktūrvienības) vai starp personām, kas atbild par konkrētu preču saglabāšanu, pakalpojuma sniegšana).

(MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1593 redakcijā, kas grozīta ar MK 02.08.2011. noteikumiem Nr.589; MK 13.12.2011.noteikumiem Nr.958)

7.2 Sagatavojot šo noteikumu 7.1 punktā minēto attaisnojuma dokumentu, saimnieciskā darījuma mērītājos norāda:

7.2 1. mērvienību un daudzumu;

7.2 2. vienas vienības cenu;

7.2 3. saimnieciskā darījuma novērtējumu naudā;

7.2 4. piešķirtās atlaides, ja tādas ir;

7.2 5. no saimnieciskā darījuma novērtējuma naudā aprēķinātos nodokļus (pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes nodoklis, dabas resursu nodoklis), ja tādi ir;

7.2 6. saimnieciskā darījuma novērtējumu naudā kopā ar nodokļiem.

(MK 22.12.2009. noteikumu Nr. 1593 redakcijā, kas grozīta ar MK 02.08.2011. noteikumiem Nr. 589; MK 10.04.2018.noteikumiem Nr. 205)

7.3 Sagatavojot ārēju vai iekšēju attaisnojuma dokumentu saistībā ar darījumiem vai darbībām ar akcīzes precēm (tai skaitā ražošanu, apstrādi, pārstrādi, sajaukšanu, fasēšanu, nosūtīšanu, piegādi, inventarizāciju), attaisnojuma dokumentā papildus norāda akcīzes preču apriti reglamentējošos normatīvajos aktos noteikto informāciju.

(MK 10.04.2018. noteikumu Nr. 205 redakcijā)

7.4 (Svītrots no 01.01.2012. ar MK 13.12.2011. noteikumiem Nr.958, sk. grozījumu 2.punktu)

7.5 (Svītrots no 01.01.2012. ar MK 13.12.2011. noteikumiem Nr.958, sk. grozījumu 2.punktu)

7.6 (Zaudējis spēku ar 01.07.2014.; sk. 80.punktu)

8. Dokumentus, kas atbilst attaisnojuma dokumentiem noteiktajām prasībām, izmanto ierakstiem grāmatvedības reģistros, lai sistematizētu šajos dokumentos ietverto informāciju par uzņēmuma saimnieciskajiem darījumiem.

(MK 02.08.2011. noteikumu Nr. 589 redakcijā, kas grozīta ar MK 10.04.2018. noteikumiem Nr. 205)

8.1 Attaisnojuma dokumentam, kas sagatavots saistībā ar skaidrās vai bezskaidrās naudas avansa izlietojumu vai darbinieka izdevumu atlīdzināšanu, pievieno attiecīgos naudas izdevumus apliecinošos dokumentus. Saņemto kases čeku vai citu dokumentu, kas sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskajām ierīcēm un iekārtām (turpmāk – kases čeks), var izmantot par naudas izdevumus apliecinošu dokumentu šādos gadījumos:

8.1 1. ja kases čeks satur visus attaisnojuma dokumentam nepieciešamos rekvizītus un informāciju, izņemot rekvizītu – autora paraksts;

8.1 2. ja kases čekā nav visi attaisnojuma dokumentam nepieciešamie rekvizīti un informācija, bet ir:

8.1 2.1. kases čeka izsniedzēja noformēts attaisnojuma dokuments (kvīts), kurā papildus likumā “Par grāmatvedību” noteiktajiem rekvizītiem un informācijai norādīts arī kases čeka datums un numurs;

8.1 2.2. papildu ieraksti ar kases čekā neietvertajiem attaisnojuma dokumentam nepieciešamajiem rekvizītiem un informāciju, kas apstiprināti ar kases čeka izsniedzēja parakstu, paraksta atšifrējumu, ja kases čekā tas nav norādīts, un spiedogu, kurā norādīts kases čeka izsniedzēja uzņēmuma nosaukums, nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs un juridiskā adrese.

(MK 27.03.2012. noteikumu Nr.224 redakcijā)

8.2 Par naudas izdevumus apliecinošu dokumentu var izmantot arī:

8.2 1. tādu kases čeku, kas uzskatāms par pievienotās vērtības nodokļa rēķinu atbilstoši pievienotās vērtības nodokli regulējošajiem normatīvajiem aktiem;

8.2 2. tādu kases čeku, kas izsniegts (saņemts) no kases sistēmas, specializētas ierīces vai iekārtas bez kasiera operatora līdzdalības un kurā nav ietverts preču vai pakalpojumu saņēmēja nosaukums (fiziskajai personai – vārds, uzvārds), juridiskā adrese (fiziskajai personai – deklarētās dzīvesvietas adrese) un reģistrācijas numurs, ja kases čeks izsniegts par darījumu, kura vērtība bez pievienotās vērtības nodokļa ir mazāka par 29 euro;

8.2 3. komandējuma vai darba brauciena laikā ārvalstī izsniegtu naudas izdevumus apliecinošu dokumentu, kurā nav visi attaisnojuma dokumentam nepieciešamie rekvizīti un informācija;

8.2 4. tādu biļeti, kas sagatavota saskaņā ar normatīvajiem aktiem par pasažieru pārvadāšanu;

8.2 5. izmaksu sarakstu par fiziskajām personām izsniegto skaidrās naudas summu par sēņu, ogu vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu nodošanu. Izmaksu sarakstā norāda vismaz šādu informāciju:

8.2 5.1. ieraksta datums un kārtas numurs;

8.2 5.2. fiziskās personas vārds, uzvārds un personas kods;

8.2 5.3. nododamās preces nosaukums, mērvienība un daudzums;

8.2 5.4. fiziskajai personai izmaksājamā skaidrās naudas summa, izteikta vārdos un ciparos;

8.2 5.5. fiziskās personas paraksts par skaidrās naudas saņemšanu.

(MK 27.03.2012. noteikumu Nr.224 redakcijā, kas grozīta ar MK 21.05.2013. noteikumiem Nr.256; MK 02.07.2013.noteikumiem Nr.355; MK 15.10.2013. noteikumiem Nr.1103)

8.3 Par ārēju attaisnojuma dokumentu var izmantot arī preces (pakalpojuma) saņēmējam samaksāšanai izsniegta papīra formā sagatavota dokumenta kopiju (elektroniskā formā vai izdruku), kas nosūtīta elektroniski skenētā veidā vai pa faksu, kā arī elektroniskā dokumenta kopiju papīra formā (izdruku), kuras pareizība nav apliecināta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtību, ja tiek izpildīts likuma “Par grāmatvedību” 7.1 panta otrajā vai trešajā daļā minētais nosacījums.

(MK 13.12.2011. noteikumu Nr.958 redakcijā)

8.4 Šo noteikumu izpratnē skaidrās vai bezskaidrās naudas avanss ir maksājums fiziskajai personai – uzņēmuma darbiniekam, valdes vai padomes loceklim, īpašniekam, dalībniekam vai biedram – uzņēmuma saimniecisko darījumu nodrošināšanai no uzņēmuma kases (skaidrā nauda) vai šīs personas bankas kontā no uzņēmuma bankas konta (bezskaidrā nauda), lai šī persona veiktu vienu vai vairākus maksājumus saskaņā ar doto uzdevumu (piemēram, komandējuma, preču iegādes vai pakalpojumu izmantošanas izdevumu segšanai). Citi uzņēmuma skaidrās vai bezskaidrās naudas maksājumi fiziskajai personai (piemēram, darba algas avanss vai samaksa, naudas aizdevums, individuālajam komersantam, individuālajam uzņēmumam, zemnieku vai zvejnieku saimniecībai – līdzekļu izņemšana no saimnieciskās darbības) netiek uzskatīti par skaidrās vai bezskaidrās naudas avansu.

(MK 08.01.2013. noteikumu Nr.26 redakcijā)

9. Kārtojot grāmatvedības reģistrus, ierakstos par vērtības mēru lieto euro. Kredītiestāde un krājaizdevu sabiedrība attaisnojuma dokumentā par klientam sniegtu finanšu pakalpojumu norādītās summas ārvalsts valūtā var iegrāmatot grāmatvedības reģistrā attiecīgajā valūtā, ja šo reģistru kārto elektroniski, izmantojot datorprogrammu, un atsevišķi uzskaita saimnieciskos darījumus euro un ārvalstu valūtās (pa to veidiem), kā arī nodrošina ārvalstu valūtās iegrāmatoto summu (kopsummu) pārrēķināšanu uz euro vismaz reizi darbdienā saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu vai, ja tam ir pietiekams pamats, saskaņā ar tās grāmatvedības politikā noteikto valūtas tirgus kursu avotu.

(MK 15.10.2013. noteikumu Nr.1103 redakcijā)

9.1 (Svītrots ar MK 15.10.2013. noteikumiem Nr.1103)

9.2 Katra pārskata gada beigās ārvalstu valūtas naudas atlikumus un ārvalstu valūtās izteikto avansu, aizdevumu vai aizņēmumu atlikumus, kā arī citus ārvalstu valūtās maksājamos debitoru vai kreditoru parādu atlikumus pārrēķina no attiecīgās ārvalsts valūtas uz euro saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu, kas ir spēkā pārskata gada pēdējās dienas beigās (kredītiestādē un krājaizdevu sabiedrībā, ja tam ir pietiekams pamats, saskaņā ar tās grāmatvedības politikā noteikto valūtas tirgus kursu avotu) un iegūto novērtējuma palielinājumu vai samazinājumu (pozitīvo vai negatīvo starpību) ieraksta grāmatvedības reģistros.

(MK 15.10.2013. noteikumu Nr.1103 redakcijā)

10. Ierakstus grāmatvedības reģistros izdara divkāršā ieraksta sistēmā vai – likumā “Par grāmatvedību” noteiktajos gadījumos – vienkāršā ieraksta sistēmā. Ieraksti grāmatvedības reģistros izdarāmi, pamatojoties uz attaisnojuma dokumentiem. Ierakstiem grāmatvedības reģistros, ja nepieciešams, var izmantot tādus iekšējus attaisnojuma dokumentus, kas sagatavoti, pamatojoties uz viendabīgu attaisnojuma dokumentu kopsavilkuma datiem vai viendabīgu naudas izdevumus apliecinošu dokumentu kopsavilkuma datiem.

(MK 11.07.2017. noteikumu Nr. 409 redakcijā)

11. Izmantojot grāmatvedības reģistru kārtošanā divkāršā ieraksta sistēmu, vienu un to pašu summu par vienu un to pašu saimniecisko darījumu ieraksta grāmatvedības kontu debetā un kredītā, ievērojot uzņēmumā lietoto grāmatvedības kontu plānu un saimnieciskā darījuma būtībai atbilstošu grāmatvedības kontu savstarpējo saistību (kontu korespondenci).

(Grozīts ar MK 11.07.2017. noteikumiem Nr. 409)

12. Grāmatvedības kontu plāns ir uzņēmuma vadītāja apstiprināts ilglaicīgai lietošanai paredzēts sistematizēts kontu saraksts ar atbilstoši piešķirtiem kontu kodiem.

13. Katrā grāmatvedības kontā uzkrāj finanšu pārskatu sagatavošanai nepieciešamo grāmatvedības informāciju naudas izteiksmē par šī konta nosaukumam atbilstošiem uzņēmuma aktīviem, saistībām, pašu kapitāla posteņiem un ieņēmumiem vai izdevumiem noteiktā laikposmā.

14. Ja saimniecisko darījumu iegrāmatošanai izmanto divus kontus, lieto vienkāršo kontu korespondenci, bet, ja šim nolūkam izmanto trīs kontus vai vairāk, — salikto kontu korespondenci.

15. Norādījumu par to, kura grāmatvedības konta kredītā un kura konta debetā ierakstāma saimnieciskā darījuma summa (iegrāmatojums), izdara rakstiski uz papīra formā sagatavota attaisnojuma dokumenta vai iekšēja attaisnojuma dokumenta, kas sagatavots, pamatojoties uz viendabīgu attaisnojuma dokumentu kopsavilkuma datiem, vai nodrošina šī iegrāmatojuma atšifrējumu, ja iegrāmatojumu veic elektroniski, un atbilstoši šim iegrāmatojumam izdara ierakstus attiecīgajos kontos.

(Grozīts ar MK 02.08.2011. noteikumiem Nr. 589; MK 11.07.2017. noteikumiem Nr. 409)

16. Galvenajā grāmatā norāda grāmatvedības kontu kodus un to nosaukumus grāmatvedības kontu plānā paredzētajā secībā. Veicot iegrāmatojumus attaisnojuma dokumentos un izdarot ierakstus grāmatvedības reģistros, norāda grāmatvedības kontu kodus.

(Grozīts ar MK 11.07.2017. noteikumiem Nr. 409)

17. Grāmatvedības reģistrus iedala hronoloģiskajos reģistros un sistemātiskajos reģistros. Šajos reģistros attiecīgi hronoloģiskā secībā (hronoloģiskais ieraksts) vai pēc ekonomiskā satura (sistemātiskais ieraksts) izdara ierakstus par katru saimniecisko darījumu. Ja noteikta veida saimnieciskie darījumi bieži atkārtojas, katram šādam saimniecisko darījumu veidam var iekārtot atsevišķu hronoloģisko reģistru.

18. Hronoloģiskajos reģistros visus saimnieciskos darījumus reģistrē hronoloģiskā secībā un par katru saimniecisko darījumu norāda šādu informāciju:

18.1. ieraksta datums;

18.2. ieraksta kārtas numurs;

18.3. atsauce uz attaisnojuma dokumentu: dokumenta autors (juridiskās personas nosaukums vai fiziskās personas vārds, uzvārds), dokumenta nosaukums vai saimnieciskā darījuma apraksts, dokumenta sagatavošanas datums un reģistrācijas numurs. Ja grāmatvedību kārto, izmantojot grāmatvedības datorprogrammas (grāmatvedības informācijas datorsistēmu programmatūru), šajā apakšpunktā minētās informācijas vietā drīkst norādīt unikālu attiecīgā attaisnojuma dokumenta pazīmi (piemēram, numuru, ar kādu attaisnojuma dokuments reģistrēts grāmatvedības datorprogrammā), kas ļauj šo attaisnojuma dokumentu viennozīmīgi identificēt;

18.4. saimnieciskā darījuma novērtējums naudā;

18.5. saimnieciskā darījuma grāmatvedības konta nosaukums vai kods un norādījums, vai ieraksts izdarāms šā konta debetā vai kredītā (ja grāmatvedības kārtošanā izmanto divkāršā ieraksta sistēmu, — to kontu kodi, kuru debetā un kredītā iegrāmatojams saimnieciskais darījums).

19. Sistemātiskajos reģistros saimnieciskos darījumus apkopo pēc ekonomiskā satura vienveidīgās grupās. Sistemātiskie reģistri ir galvenā grāmata un analītiskās uzskaites reģistri. Galvenajā grāmatā saimnieciskos darījumus reģistrē naudas izteiksmē pa grāmatvedības kontiem. Analītiskās uzskaites reģistros saimnieciskos darījumus reģistrē pa analītiskās uzskaites kontiem naudas izteiksmē, bet attiecībā uz pamatlīdzekļu un krājumu uzskaites vienībām — arī natūrā.

20. Uzņēmumos var izmantot žurnālu-virsgrāmatu. Šādā gadījumā papildus žurnālam-virsgrāmatai iekārto hronoloģiskos reģistrus atsevišķiem saimniecisko darījumu veidiem un analītiskās uzskaites reģistrus pamatlīdzekļu, krājumu, norēķinu atlikumu un apgrozījuma uzskaitei vai citu grāmatvedības kontu analītiskai uzskaitei.

21. Krājumu veidu un izmaksu posteņu sastāvdaļu vai citu uzskaites objektu detalizētai klasifikācijai var ieviest īpašas kodu sistēmas (ciparu vai burtu kodus), simbolus vai saīsinājumus. Attiecīgo kodu sistēmu, simbolu un saīsinājumu lietošanas noteikumus uzņēmumā apstiprina uzņēmuma vadītājs.

22. (Svītrots ar MK 05.12.2006. noteikumiem Nr.985.)

23. Biedrības, nodibinājuma, arodbiedrības vai reliģiskās organizācijas apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem pārskata gadā ietver visus biedrības, nodibinājuma, arodbiedrības vai reliģiskās organizācijas ieņēmumus, kas atspoguļoti ieņēmumu un izdevumu pārskatā. Ja biedrība, nodibinājums, arodbiedrība vai reliģiskā organizācija ir izvēlējusies kārtot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, tā iekārto naudas plūsmas uzskaites žurnālu, kurā reģistrē skaidrās un bezskaidrās naudas ieņēmumus un izdevumus, vai divus atsevišķus žurnālus – kases grāmatu un kredītiestāžu kontu grāmatu. Kases grāmatā veic skaidrās naudas ieņēmumu un izdevumu uzskaiti, bet kredītiestāžu kontu grāmatā – norēķinu un noguldījumu kontos kredītiestādēs esošās bezskaidrās naudas ieņēmumu un izdevumu uzskaiti. Lai fiksētu gada pārskata daļu sagatavošanai un nodokļu aprēķināšanai nepieciešamos datus, kā arī veiktu biedrības, nodibinājuma, arodbiedrības vai reliģiskās organizācijas mantas un norēķinu kontroli, papildus iekārto attiecīgus analītiskās uzskaites reģistrus (piemēram, pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu uzskaites reģistru, materiālu uzskaites reģistru, debitoru uzskaites reģistru un kreditoru uzskaites reģistru).

(MK 27.03.2012. noteikumu Nr.224 redakcijā)

24. (Svītrots ar MK 05.12.2006. noteikumiem Nr.985.)

24.1 Ierakstus grāmatvedības reģistros par saimnieciskajiem darījumiem izdara likumā “Par grāmatvedību” attaisnojuma dokumentu iegrāmatošanai noteiktajos termiņos. Pēc pārskata gada beigām – laika posmā līdz gada pārskata parakstīšanas datumam – grāmatvedības reģistros var iegrāmatot attaisnojuma dokumentus, kas attiecas uz šo pašu pārskata gadu, bet saņemti, izsniegti vai sagatavoti pēc pārskata gada beigu dienas, tajā skaitā:

24.1 1. par pārskata gada pēdējā mēnesī darbiniekiem aprēķināto algu;

24.1 2. par pārskata gada slēguma inventarizācijas rezultātiem, ja uzņēmums ir izvēlējies inventarizāciju veikt pēc pārskata gada beigu dienas atbilstoši likuma “Par grāmatvedību” 12. panta trešajā daļā paredzētajai iespējai;

24.1 3. par aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokļa vai mikrouzņēmumu nodokļa saistību summu;

24.1 4. saistībā ar koriģējošiem un slēguma ierakstiem;

24.1 5. lai labotu finanšu pārskata pārbaudē atklātu kļūdu.

(MK 11.07.2017. noteikumu Nr. 409 redakcijā)

25. Katru mēnesi, ja normatīvie akti nenosaka citādi, pēc stāvokļa uz katra konkrētā mēneša beigām hronoloģiskajos reģistros (arī saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālā) aprēķina saimniecisko darījumu kopsummas, bet galvenajā grāmatā, žurnālā-virsgrāmatā, naudas plūsmas uzskaites žurnālos un analītiskās uzskaites reģistros – attiecīgo grāmatvedības kontu debeta un kredīta apgrozījumus un arī šo kontu atlikumus, kā arī savstarpēji saskaņo minētās summas.

(MK 11.07.2017. noteikumu Nr. 409 redakcijā)

26. Katru pārskata gadu līdz gada pārskata parakstīšanas datumam grāmatvedības kontus un grāmatvedības reģistrus slēdz, iegrāmatojot grāmatvedības kontu slēguma ierakstus un pārnesot šo kontu atlikumus uz jaunajiem nākamā pārskata gada grāmatvedības reģistriem.

(MK 11.07.2017. noteikumu Nr. 409 redakcijā)

27. Uzņēmuma vadītājs var patstāvīgi izvēlēties grāmatvedības reģistru veidu, saturu, skaitu un sagatavošanas veidu (grāmatvedības kārtošanas formu), ņemot vērā konkrētā uzņēmuma struktūru, saimnieciskās darbības raksturu un apstrādājamās informācijas apjomu. Izņēmums ir gadījumi, ja attiecīga grāmatvedības reģistra veidu, saturu un sagatavošanas veidu reglamentē konkrēts normatīvais akts.

28. Ja tiek laboti attaisnojuma dokumenti vai grāmatvedības reģistri, labojumu izdara ar jaunu ierakstu, kas labo vai atsauc iepriekšējo ierakstu. Grāmatvedības reģistrus var labot, lietojot negatīvus skaitļus (storno). Veicot kļūdaino ierakstu labojumus, attaisnojuma dokumentus un grāmatvedības reģistrus nedrīkst dzēst. To saturu mainīt (labot, papildināt) drīkst tikai šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.

(Grozīts ar MK 02.08.2011. noteikumiem Nr.589)

29. Ja tiek laboti rakstiski (papīra formā) sagatavotie attaisnojuma dokumenti un grāmatvedības reģistri, katru labojumu atrunā, norādot, kas, kad un kāpēc labojis, kā arī ar parakstu apstiprina tā persona, kura izdarījusi labojumu.

(Grozīts ar MK 02.08.2011. noteikumiem Nr.589)

30. Par attaisnojuma dokumentu labojumam var izmantot grāmatvedības izziņu, kurā ir informācija par to, kurš grāmatvedības reģistrs vai attaisnojuma dokuments ir labojams. Grāmatvedības izziņā norāda labojuma izdarīšanas datumu, iemeslu, personu, kas atļāvusi veikt labojumu, un labojamā (sākotnējā) ieraksta kārtas numuru hronoloģiskajā reģistrā. Uz labojamā (sākotnējā) attaisnojuma dokumenta izdara atzīmi par grāmatvedības izziņas sagatavošanu un norāda tās datumu.

31. Uzņēmumos, kur grāmatvedību kārto, izmantojot grāmatvedības datorprogrammas (grāmatvedības informācijas datorsistēmu programmatūru), nodrošina visas grāmatvedības informācijas saglabāšanu uzņēmuma arhīvā informācijas nesējos vai sistemātiski kārto un uzņēmuma arhīvā uzglabā attaisnojuma dokumentu un grāmatvedības reģistru izdrukas.

(Grozīts ar MK 02.08.2011. noteikumiem Nr.589)

32. Attaisnojuma dokumenti, grāmatvedības reģistri, inventarizācijas saraksti, gada pārskati un grāmatvedības organizācijas dokumenti (turpmāk – grāmatvedības dokumenti) līdz to novietošanai uzņēmuma arhīvā glabājas uzņēmumā atbildīgo personu pārziņā. Rakstiski (papīra formā) sagatavotos kārtējā mēneša attaisnojuma dokumentus, kuri attiecas uz noteiktu grāmatvedības reģistru, komplektē ieraksta kārtas numuru secībā un iesietus vai cauršūtus mapēs glabā šim nolūkam paredzētās glabāšanas vietās. Elektroniskā formā sagatavotos attaisnojuma dokumentus, kas saistīti ar grāmatvedības datorprogrammu veiktajiem ierakstiem, komplektē, grupējot uzņēmuma vadītāja noteiktajā kārtībā.

(MK 02.08.2011. noteikumu Nr.589 redakcijā)

33. Uzņēmumā esošos grāmatvedības dokumentus fiziskās un juridiskās personas drīkst izmantot tikai ar uzņēmuma vadītāja atļauju. Šos dokumentus drīkst izņemt no uzņēmuma tikai speciālajos likumos vai citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā.

(Grozīts ar MK 02.08.2011. noteikumiem Nr.589)

34. (Svītrots ar MK 02.08.2011. noteikumiem Nr.589)

35. Uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par grāmatvedības dokumentu saglabāšanu un aizsargāšanu pret iznīcināšanu vai nozaudēšanu.

(MK 02.08.2011. noteikumu Nr.589 redakcijā)

I1. Speciālās prasības attaisnojuma dokumentu noformēšanā un grāmatvedības reģistru kārtošanā darījumos ar precēm

(Nodaļa svītrota no 01.01.2012. ar MK 13.12.2011. noteikumiem Nr.958, sk. grozījumu 2.punktu)

35.(Svītrots no 01.01.2012. ar MK 13.12.2011. noteikumiem Nr.958, sk. grozījumu 2.punktu)

35.(Svītrots no 01.01.2012. ar MK 13.12.2011. noteikumiem Nr.958, sk. grozījumu 2.punktu)

35.(Svītrots no 01.01.2012. ar MK 13.12.2011. noteikumiem Nr.958, sk. grozījumu 2.punktu)

35.(Svītrots no 01.01.2012. ar MK 13.12.2011. noteikumiem Nr.958, sk. grozījumu 2.punktu)

35.(Svītrots no 01.01.2012. ar MK 13.12.2011. noteikumiem Nr.958, sk. grozījumu> 2.punktu

35.(Svītrots no 01.01.2012. ar MK 13.12.2011. noteikumiem Nr.958, sk. grozījumu 2.punktu)

35.(Svītrots no 01.01.2012. ar MK 13.12.2011. noteikumiem Nr.958, sk. grozījumu 2.punktu)

35.(Svītrots no 01.01.2012. ar MK 13.12.2011. noteikumiem Nr.958, sk. grozījumu 2.punktu)

35.(Svītrots no 01.01.2012. ar MK 13.12.2011. noteikumiem Nr.958, sk. grozījumu 2.punktu)

35.10 (Svītrots no 01.01.2012. ar MK 13.12.2011. noteikumiem Nr.958, sk. grozījumu 2.punktu)

I2. Prasības attiecībā uz preču piegādes dokumentu

(Nodaļa MK 13.12.2011. noteikumu Nr.958 redakcijā; nodaļa stājas spēkā 01.01.2012., sk. grozījumu 2.punktu)

35.11 Lai noteiktu preču izcelsmi un piederību preču saņemšanas un izsniegšanas vietās, izmanto preču piegādes dokumentu. Preču piegādes dokuments ir dokuments, kurš apliecina preču piegādes un saņemšanas faktu un kurā ir ietverti vismaz šādi dokumenta rekvizīti un informācija:

35.11 1. preču nosūtītāja (izsniedzēja) nosaukums (firma), reģistrācijas numurs (Uzņēmumu reģistrā vai Valsts ieņēmumu dienestā), bet, ja preču nosūtītājs (izsniedzējs) ir fiziska persona, – vārds, uzvārds un personas kods (ja personai tāds ir piešķirts);

35.11 2. preču izsniegšanas vietas adrese;

35.11 3. dokumenta veida nosaukums;

35.11 4. dokumenta reģistrācijas datums;

35.11 5. dokumenta reģistrācijas numurs;

35.11 6. preču saņēmēja nosaukums (firma), reģistrācijas numurs (Uzņēmumu reģistrā vai Valsts ieņēmumu dienestā), bet, ja preču saņēmējs ir fiziska persona, – vārds, uzvārds un personas kods (ja personai tāds ir piešķirts), preču saņemšanas vietas adrese;

35.11 7. preču nosaukums, mērvienība un daudzums;

35.11 8. attiecīgā saimnieciskā darījuma vai darbības apraksts (piemēram, preču piegāde (pārdošana) citam uzņēmumam, pārvietošana starp uzņēmuma struktūrvienībām);

35.11 9. atsauce uz citu dokumentu (ja tāds ir), kurā atrodama informācija, kas nepieciešama saimnieciskā darījuma novērtēšanai naudas izteiksmē (piemēram, attiecīgs līgums);

35.11 10. paraksts.

35.12 Preču piegādes dokumentu paraksta:

35.12 1. preču izsniegšanas vietā – preču nosūtītājs (izsniedzējs);

35.12 2. preču saņemšanas vietā – preču saņēmējs.

35.13 Preču piegādes dokumentu sagatavo līdz preces nodošanas brīdim.

35.14 Preču piegādes dokumentu var neparakstīt, ja tas sagatavots elektroniski un darījuma puses (preču nosūtītājs un preču saņēmējs) to apliecinājušas (autorizējušas) kārtībā, kāda noteikta preču nosūtītāja un preču saņēmēja noslēgtajā līgumā par elektronisko datu apmaiņu un tās formātu.

35.15 Lauksaimniecības produkcijas ražotāji preču piegādes dokumentu var nesagatavot par preču izsniegšanu citai uzņēmuma struktūrvienībai vai atbildīgajai personai, vai vietai, kur saskaņā ar uzņēmuma vadītāja noteikto kārtību tiek veikta preču glabāšana un uzskaite.

35.16 Par preču piegādes dokumentu var izmantot šādu dokumentu, ja tas satur preču piegādes dokumentam nepieciešamos rekvizītus un informāciju:

35.16 1. dokumentu, kas sagatavots saskaņā ar attiecīgo preču apriti vai tirdzniecību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām (piemēram, pārtikas apriti regulējošajos normatīvajos aktos noteiktu pavaddokumentu pienam vai olu piegādei mazumtirdzniecībā);

35.16 2. dokumentu, kas sagatavots attiecībā uz precēm saskaņā ar attaisnojuma dokumentam noteiktajām prasībām.

35.17 Preču piegādes dokumentu var nesagatavot, ja samaksu apliecina kases čeks.

35.18 Preču piegādes dokumentu var nesagatavot, ja preču pārvietošana (kravas transportēšana) starptautiskajos vai iekšzemes darījumos notiek, pamatojoties uz starptautiskajiem vai iekšzemes pārvadājumu dokumentiem, kuri noformēti atbilstoši attiecīgiem likumiem vai konvencijām (turpmāk – pārvadājumu dokuments).

35.19 Ja preču saņemšanas vietā tiek konstatēts, ka piegādāto preču nosaukums, daudzums vai kvalitāte atšķiras no preču piegādes dokumentā norādītā, precizētos (faktiskos) datus par preču piegādi norāda vienā no šādiem dokumentiem:

35.19 1. preču piegādes dokumentā, izdarot attiecīgus papildu ierakstus;

35.19 2. citā dokumentā (piemēram, attiecīgā aktā), kuru šim nolūkam izvēlējies uzņēmuma vadītājs.

35.20 Preču piegādes dokumenta eksemplāru skaitu nosaka uzņēmuma vadītājs, ievērojot šo noteikumu 47.3 punktā minētās prasības attiecībā uz viena šā dokumenta eksemplāra atrašanās vietu un preču saņēmēja norādījumus.

35.21 Preču piegādes dokumentu, kurā nav iekļauta preču vienības cena un saimnieciskā darījuma novērtējums naudas izteiksmē, nevar izmantot par attaisnojuma dokumentu. Lai saimniecisko darījumu iegrāmatotu grāmatvedības reģistros, papildus šādam preču piegādes dokumentam nepieciešams preču nosūtītāja (izsniedzēja) sagatavots attaisnojuma dokuments. Attaisnojuma dokumentā norāda attiecīgā preču piegādes dokumenta reģistrācijas numuru un datumu vai, ja preču piegāde veikta starp uzņēmuma struktūrvienībām vai personām, kas atbild par konkrētu preču saglabāšanu, – citas ziņas, kas nepārprotami ļauj identificēt konkrēto preču piegādi.

35.22 Uzņēmums, kurš preču piegādes veic nepārtraukti ilgstošā laikposmā, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi, pamatojoties uz preču piegādes dokumentiem par laikposmu, kas nav ilgāks par kalendāra mēnesi, var sagatavot vienu attaisnojuma dokumentu.

II. Grāmatvedības datorprogrammas

36. Ja grāmatvedības reģistrus kārto tikai elektroniski, grāmatvedības datorprogrammai (grāmatvedības informācijas datorsistēmu programmatūrai) jābūt tādai, lai nodrošinātu:

36.1. ierakstu reģistra (system log) informācijas saglabāšanu par katru iegrāmatojumu vai iegrāmatojuma labojumu, tā veidu, datumu un laiku, sistēmas ieraksta numuru, kā arī iegrāmatojuma veicēju;

36.2. grāmatvedības (grāmatvedības informācijas datorsistēmu) datu ierakstīšanu formātos MS Excel, dBase/FoxPro, Text Report files, Flat files, Excel, Access, PDF, Adobe PDF, XML vai ODBC data sources normatīvajos aktos paredzētās revīzijas (audita) vai pārbaudes veikšanai — lai būtu iespējams pēc dažādiem kritērijiem atlasīt ierakstus un iegrāmatojumus, izsekot saimnieciskajiem darījumiem un pārliecināties par grāmatvedības sniegtās informācijas patiesumu;

36.3. iespēju elektroniski sagatavotos attaisnojuma dokumentus un grāmatvedības reģistrus atlasīt ilgstošai vai pastāvīgai glabāšanai, ierakstīt attiecīgajos informācijas nesējos un uzglabāt Elektronisko dokumentu likumā un citos normatīvajos aktos paredzētajos elektronisko dokumentu glabāšanas noteikumos noteiktajā kārtībā, saglabājot to satura autentiskumu un salasāmību likumā “Par grāmatvedību” noteiktajā glabāšanas laikā;

36.4. elektroniski sagatavota attaisnojuma dokumenta vai grāmatvedības reģistra datu attēlu un izdruku;

36.5. elektroniski sagatavoto attaisnojuma dokumentu un grāmatvedības reģistru rezerves kopēšanu.

(Grozīts ar MK 11.07.2017. noteikumiem Nr. 409)

37. Grāmatvedības reģistru kārtošanai lieto tikai tādu grāmatvedības datorprogrammu, kuras izmantošanas tiesības saskaņā ar Autortiesību likumu apliecina:

37.1. autortiesību subjekta atļauja – attiecīga licence vai licences līgums;

37.2. atbilstoši līgumam uzņēmumam nodotas autora mantiskās tiesības, ja grāmatvedības datorprogrammu ir izstrādājis uzņēmuma darbinieks, pildot darba uzdevumu;

37.3. atbilstoši līgumam uzņēmumam nodotas autora mantiskās tiesības, ja grāmatvedības datorprogrammu ir izstrādājis ārpakalpojumu sniedzējs, pildot noslēgtajā līgumā paredzēto pienākumu.

(MK 11.07.2017. noteikumu Nr. 409 redakcijā)

38. Uzņēmuma vadītājs var patstāvīgi izvēlēties grāmatvedības datorprogrammu (grāmatvedības informācijas datorsistēmu programmatūru), ņemot vērā konkrētā uzņēmuma darbībai vēlamās vai nepieciešamās funkcionālās, tehniskās un datu drošības prasības, izņemot gadījumus, ja konkrētas datorprogrammas lietošanu vai izvirzāmās prasības reglamentē konkrēts normatīvais akts.

39. Ja speciālajos likumos vai citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi, uzņēmuma vadītājs nosaka vispārīgos grāmatvedības informācijas datorsistēmu drošības noteikumus un grāmatvedības datu aizsardzības obligātās tehniskās un organizatoriskās prasības uzņēmumā, kā arī nodrošina minēto noteikumu un prasību ievērošanas kontroli.

40. Personai, kas veic normatīvajos aktos paredzēto revīziju (auditu) vai pārbaudi, ir tiesības iepazīties ar uzņēmuma rīcībā esošo izmantojamās grāmatvedības datorprogrammas lietotāja dokumentāciju, kā arī ar informāciju par kodiem, saīsinājumiem, apzīmējumiem vai citām zīmēm, kuras izmanto grāmatvedības datorprogrammā grāmatvedības reģistru kārtošanai.

III. Grāmatvedības organizācijas dokumenti

41. Grāmatvedības organizācijas dokumenti nosaka kārtību, kādā uzņēmums:

41.1. veic inventarizācijas;

41.2. sniedz pārskatus par skaidrās vai bezskaidrās naudas avansu izlietojumu. Šo pārskatu iesniegšanas termiņus nosaka, ņemot vērā nodokļus reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktos norēķinu termiņus;

41.3. dokumentē un uzskaita uzņēmuma transportlīdzekļu izmantošanas izdevumus, tai skaitā ar uzņēmuma saimniecisko darbību saistītos transportlīdzekļu izmantošanas izdevumus, kā arī izdevumus, kas saistīti ar uzņēmuma kā darba devēja vieglo transportlīdzekļu izmantošanu tādām vajadzībām, kas nav saistītas ar uzņēmuma saimnieciskās darbības veikšanu, un kurus nosaka, ņemot vērā nodokļus reglamentējošo normatīvo aktu prasības;

41.4. organizē attaisnojuma dokumentu apgrozību;

41.5. kārto grāmatvedības reģistrus;

41.6. sagatavo gada pārskatu, kā arī citus grāmatvedības pārskatus. Šajā apakšpunktā minētā prasība neattiecas uz uzņēmumiem, kuru gada pārskatu vai citu grāmatvedības pārskatu sagatavošanu reglamentē konkrēts normatīvais akts;

41.7. glabā grāmatvedības dokumentus.

(MK 08.01.2013. noteikumu Nr.26 redakcijā)

41.1 Grāmatvedības organizācijas dokuments šo noteikumu izpratnē ir arī uzņēmuma:

41.1 1. grāmatvedības kontu plāns;

41.1 2. grāmatvedībā izmantoto kodu un simbolu lietojuma apraksts;

41.1 3. grāmatvedības politika – attiecīgo saimniecisko darījumu, faktu, notikumu un finanšu pārskata posteņu uzskaites, novērtēšanas un atspoguļošanas principi, metodes un noteikumi (piemēram, pamatlīdzekļu un ieguldījuma īpašumu novērtēšanas vai nolietojuma aprēķināšanas metodes, debitoru parādu vai krājumu atlikumu novērtēšanas metodes, aizņēmuma procentu un soda naudas uzskaites un atspoguļošanas principi, uzkrājumu veidošanas noteikumi, metodes, kas tiek izmantotas peļņas vai zaudējumu vai naudas plūsmas atspoguļošanai finanšu pārskatā).

(MK 08.01.2013. noteikumu Nr.26 redakcijā)

41.2 Ja nepieciešams, uzņēmums var izstrādāt grāmatvedības organizācijas dokumentu, lai noteiktu:

41.2 1. kārtību, kādā uzņēmuma grāmatvedībā aprēķina pārdotās produkcijas vai sniegto pakalpojumu faktisko pašizmaksu un sagatavo saražotās produkcijas vienības vai sniegtā pakalpojuma faktisko izdevumu kalkulāciju;

41.2 2. kārtību, kādā sagatavo ārējos un iekšējos attaisnojuma dokumentus (piemēram, konkrēta dokumenta saturs vai forma, sagatavojamais eksemplāru skaits).

(MK 10.04.2018. noteikumu Nr. 205 redakcijā)

42. Ja speciālajos likumos vai citos normatīvajos aktos attiecībā uz kādiem konkrētiem grāmatvedības organizācijas dokumentiem nav noteikts citādi, grāmatvedības organizācijas dokumentus izstrādā, apstiprina un par to saturu atbild uzņēmuma vadītājs.

42.1 Izstrādājot grāmatvedības organizācijas dokumentus, iestādē, kura tiek finansēta no valsts budžeta vai pašvaldību budžeta, kā arī valsts vai pašvaldību aģentūrā, ievēro attiecīgās iestādes vai aģentūras darbības specifiku un grāmatvedības un budžeta jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktās prasības.

(MK 05.12.2006. noteikumu Nr.985 redakcijā)

42.2 Biedrība, nodibinājums, arodbiedrība un reliģiskā organizācija, ja tās apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 40 000 euro un ja tā kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, individuālais komersants, individuālais uzņēmums, zemnieku un zvejnieku saimniecība, ja tās apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 300 000 euro un ja tā kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, kā arī citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, ir atbrīvotas no grāmatvedības organizācijas dokumentu izstrādāšanas un apstiprināšanas (uz šajā punktā minētajiem subjektiem neattiecas šo noteikumu 41.41.142.43. un 60.punkts).

(MK 15.10.2013. noteikumu Nr.1103 redakcijā)

42.3 Kapitālsabiedrība, kuras grāmatvedību kārto tās vienīgais īpašnieks – vienīgais valdes loceklis, ir atbrīvota no attaisnojuma dokumentu apgrozības apraksta vai shēmas sagatavošanas (uz šo personu neattiecas šo noteikumu 41.4.apakšpunkts un 43.punkts).

(MK 08.01.2013. noteikumu Nr.26 redakcijā)

43. Ar uzņēmuma saimnieciskajiem darījumiem saistīto attaisnojuma dokumentu sagatavošanu, reģistrāciju, apgrozību un citus lietvedības jautājumus grāmatvedībā nosaka dokumentu apgrozības apraksts vai shēma. Šajā aprakstā vai shēmā ietver attaisnojuma dokumentu plūsmu saimniecisko darījumu sistēmās, šo dokumentu pārbaudes un apstrādes secību, izpildes termiņus, izpildītājus, uzņēmumā sagatavoto attaisnojuma dokumentu eksemplāru skaitu, glabāšanas vietu, ilgumu un citu informāciju.

44. Šo noteikumu 43.punktā minētās saimniecisko darījumu sistēmas ir uzņēmuma saimniecisko darījumu sadalījums (klasifikācija) šādos pēc ekonomiskā satura un būtības savstarpēji saistītos virzienos:

44.1. preču un pakalpojumu iegāde;

44.2. norēķini ar preču piegādātājiem, pakalpojumu sniedzējiem un uzņēmuma darbiniekiem;

44.3. produkcijas ražošana, pakalpojumu sniegšana un attiecīgo izmaksu uzskaite;

44.4. izejvielu, materiālu, nepabeigto un gatavo ražojumu un preču glabāšana;

44.5. gatavo ražojumu, preču un pakalpojumu pārdošana;

44.6. norēķini ar pircējiem un pasūtītājiem par pārdotajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem;

44.7. uzņēmuma darbības finansēšana;

44.8. finanšu ieguldījumi;

44.9. citi uzņēmuma saimniecisko darījumu virzieni, kuru skaits un struktūra ir atkarīga no konkrētā uzņēmuma parastās darbības ieņēmumu un finanšu resursu veidošanā.

45. Sagatavojot attaisnojuma dokumentus, preču piegādes dokumentus un grāmatvedības reģistrus, to atvasinājumus un dublikātus, attiecīgi piemēro Ministru kabineta 2010.gada 28.septembra noteikumu Nr.916 “Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība” 2.3.4.5. un 6.nodaļā minētās prasības.

(MK 02.08.2011. noteikumu Nr.589 redakcijā, kas grozīta ar MK 27.03.2012. noteikumiem Nr.224)

45.1 Elektroniskā formā sagatavota attaisnojuma dokumenta, preču piegādes dokumenta vai grāmatvedības reģistra izstrādāšanai, noformēšanai, glabāšanai vai apritei (attaisnojuma dokumentam un preču piegādes dokumentam) un papīra formā sagatavota attaisnojuma dokumenta, preču piegādes dokumenta vai grāmatvedības reģistra elektroniskās kopijas sagatavošanai, saglabāšanai vai tās pareizības apliecināšanai uzņēmums attiecīgi piemēro Ministru kabineta 2005.gada 28.jūnija noteikumus Nr.473 “Elektronisko dokumentu izstrādāšanas, noformēšanas, glabāšanas un aprites kārtība valsts un pašvaldību iestādēs un kārtība, kādā notiek elektronisko dokumentu aprite starp valsts un pašvaldību iestādēm vai starp šīm iestādēm un fiziskajām un juridiskajām personām“, ja attiecīgais jautājums nav noteikts grāmatvedību reglamentējošajos normatīvajos aktos.

(MK 27.03.2012. noteikumu Nr.224 redakcijā)

46. Lai nodrošinātu visu grāmatvedībā sagatavoto attaisnojuma dokumentu reģistrēšanu, dokumentus numurē pa to veidiem, un kārtas numuru dokumentam parasti piešķir tā sagatavošanas procesā.

47. Lai nepieļautu iespēju tīši vai netīši kļūdīties, piešķirot grāmatvedībā sagatavotajam attaisnojuma dokumentam kārtas numuru, atsevišķu saimniecisko darījumu veidu dokumentēšanai izmanto iepriekš secīgi numurētas attaisnojuma dokumenta veidlapas.

(Grozīts ar MK 05.12.2006. noteikumiem Nr.985; MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1593)

III1. Prasības preču piegādes dokumentu vai pārvadājumu dokumentu reģistrēšanai

(Nodaļa MK 13.12.2011. noteikumu Nr.958 redakcijā; nodaļa stājas spēkā 01.01.2012., sk. grozījumu 2.punktu)

47.1 Preču nosūtītājs (izsniedzējs) preču piegādes dokumentu vai pārvadājumu dokumentu tā nosūtīšanas dienā un preču saņēmējs – tā saņemšanas dienā un pirms preču tālākas piegādes (pārdošanas) vai citu darbību veikšanas ar tām hronoloģiskā secībā reģistrē attiecīgi uzņēmuma izdoto vai saņemto preču piegādes dokumentu un pārvadājumu dokumentu reģistrā vai citā reģistrā (turpmāk – reģistrs). Šajā punktā minētās preču piegādes dokumenta reģistrēšanas prasības neattiecas uz tādu dokumentu, kurš sagatavots saistībā ar koku un apaļo kokmateriālu piegādi. Šādu dokumentu reģistrē Ministru kabineta 2007.gada 6.novembra noteikumu Nr.744 “Noteikumi par koku un apaļo kokmateriālu uzskaiti” 12.punktā minētajā kārtībā.

47.2 Reģistrā norāda vismaz šādu informāciju:

47.2 1. ieraksta datums un kārtas numurs;

47.2 2. preču piegādes dokumenta vai pārvadājumu dokumenta sagatavošanas datums un reģistrācijas numurs;

47.2 3. preču piegādes dokumentā vai pārvadājumu dokumentā norādītais preču nosūtītājs (izsniedzējs) (juridiskās personas nosaukums vai fiziskās personas vārds, uzvārds).

47.3 Reģistrs kopā ar vienu preču piegādes dokumenta vai pārvadājumu dokumenta eksemplāru vai kopiju, kas izstrādāta un apliecināta Ministru kabineta 2010.gada 28.septembra noteikumu Nr.916 “Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība” 54.55.56. un 57.punktā minētajā kārtībā (turpmāk – dokumenta eksemplārs), atrodas katrā preču izsniegšanas un saņemšanas vietas adresē līdz pārskata gada slēguma inventarizācijai. Uzņēmuma vadītājs nodrošina, ka viens pārskata gada slēguma preču inventarizācijas saraksta eksemplārs vai tā kopija, kas izstrādāta un apliecināta Ministru kabineta 2010.gada 28.septembra noteikumu Nr.916 “Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība” 54.55.56. un 57.punktā minētajā kārtībā (turpmāk – inventarizācijas saraksta eksemplārs), glabājas preču saņemšanas vietas adresē līdz nākamajai pārskata gada slēguma inventarizācijai. Turpmāko reģistra un dokumenta eksemplāra, kā arī inventarizācijas saraksta eksemplāra glabāšanas kārtību nosaka uzņēmuma vadītājs.

(MK 21.05.2013. noteikumu Nr.256 redakcijā)

47.4 (Svītrots ar MK 27.03.2012. noteikumiem Nr.224)

47.5 Ja reģistru kārto un glabā tikai elektroniski, nodrošina šā reģistra attēlošanu datora ekrānā lasāmā veidā un, ja nepieciešams (piemēram, pēc kontrolējošo institūciju pieprasījuma), arī iespēju veidot un izsniegt tā atvasinājumus papīra formā.

47.6 Šīs nodaļas noteikumi neattiecas uz šo noteikumu 1.punktā minēto personu, ja šī persona nenodarbojas ar preču tālākpārdošanu mazumtirdzniecībā vai vairumtirdzniecībā.

IV. Inventarizācijas norises kārtība

48. Inventarizāciju veic, nosakot uzņēmuma īpašuma vai lietojuma objektu apjomu dabā un salīdzinot ar debitoriem un kreditoriem prasījumu un saistību summas. Kredītiestādes drīkst veikt no pieņemtajiem noguldījumiem izrietošo kreditoru parādu salīdzināšanu izlases kārtībā pēc būtiskuma principa.

49. Uzņēmuma īpašuma vai lietojuma objektu apjoma noteikšana dabā ietver šo objektu daudzuma, lietošanas ilguma un pilnvērtīguma (kvalitātes, derīguma) novērtēšanu ar vispārīgi izmantojamiem paņēmieniem (apskatot, saskaitot, nosverot, izmērot) vai, ja nepieciešams, ar speciāliem paņēmieniem (piemēram, ģeodēziskie mērījumi, veicot tehniskos aprēķinus, paraugu ķīmiskā analīze laboratorijās, pieaicināto ekspertu vērtējums, attiecīgu valsts reģistru, arī Meža valsts reģistra, aktualizētie dati). Minēto novērtēšanu piemēro uzņēmuma īpašumā, valdījumā, turējumā vai glabājumā esošajām ķermeniskajām lietām (ilgtermiņa ieguldījumiem un apgrozāmajiem līdzekļiem, kā arī ārpusbilances aktīviem), arī tām, kas uzņēmumam ir nodotas atbildīgā glabāšanā vai uzņēmumā ir pārstrādes vai labošanas (remonta) procesā.

(Grozīts ar MK 05.12.2006. noteikumiem Nr.985)

49.1 Budžeta finansētas institūcijas (Likuma par budžetu un finanšu vadību izpratnē) un no pašvaldību budžeta finansētas iestādes un daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas, visi pilnīgi vai daļēji tieši no pašvaldību budžeta finansēti komersanti, biedrības vai nodibinājumi, veicot inventarizāciju, salīdzina datus par to īpašumā vai valdījumā esošiem nekustamā īpašuma objektiem ar attiecīgu valsts reģistru aktualizētiem datiem.

(MK 02.08.2011. noteikumu Nr.589 redakcijā)

50. Nemateriālo ieguldījumu un citu bezķermenisko lietu, kā arī prasību un parādu (arī ārpusbilances posteņu) summas inventarizē, to apjomu pārbaudot saskaņā ar attiecīgajiem dokumentiem.

50.1 (Punkts stājas spēkā 01.01.2021. un iekļauts noteikumu redakcijā uz 01.01.2021.; sk. 81. punktu)

50.2 (Punkts stājas spēkā 01.01.2021. un iekļauts noteikumu redakcijā uz 01.01.2021.; sk. 81. punktu)

51. Uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par inventarizācijām uzņēmumā. Uzņēmuma vadītājs izveido inventarizācijas komisijas atsevišķu objektu inventarizēšanai. Individuālā uzņēmuma, zemnieku vai zvejnieku saimniecības īpašnieks, cita fiziskā persona, kas veic saimniecisko darbību, un individuālais komersants, kā arī kapitālsabiedrības vadītājs, kurš ir kapitālsabiedrības vienīgais īpašnieks – vienīgais valdes loceklis, inventarizāciju var veikt pats.

(Grozīts ar MK 05.12.2006. noteikumiem Nr.985; MK 02.02.2010. noteikumiem Nr.107)

52. Inventarizācijas komisijas personālsastāvu un inventarizācijas sākšanas un pabeigšanas termiņu uzņēmuma vadītājs nosaka ar rakstisku rīkojumu. Uzņēmuma vadītājs šajā rīkojumā var ietvert arī inventarizācijas dokumentēšanas termiņu.

53. Inventarizāciju veic tās personas klātbūtnē, kas atbild par konkrēto ķermenisko lietu, arī skaidrās naudas, saglabāšanu (turpmāk – atbildīgā persona), ja tāda ir. Ārkārtas gadījumos, ja atbildīgās personas klātbūtne nav iespējama (piemēram, atbildīgās personas slimības, bezvēsts prombūtnes dēļ vai tādēļ, ka šī persona ir mirusi), uzņēmuma vadītājs pieņem lēmumu par inventarizācijas veikšanu bez atbildīgās personas klātbūtnes.

(MK 05.12.2006. noteikumu Nr.985 redakcijā)

54. Uzņēmuma vadītājs uzaicina uzņēmuma revīzijas komisiju (revidentu), iekšējā audita (revīzijas) dienesta darbinieku (sabiedrības kontrolieri) vai zvērinātu revidentu novērot pārskata gada slēguma inventarizācijas gaitu.

55. Līdz inventarizācijas dienai jābūt pabeigtai visu attaisnojuma dokumentu (par ķermenisko lietu saņemšanu un nodošanu) apstrādei, izdarītiem attiecīgajiem ierakstiem analītiskās uzskaites reģistros un aprēķinātiem atlikumiem.

(Grozīts ar MK 05.12.2006. noteikumiem Nr.985)

56. Pirms ķermenisko lietu faktiskā stāvokļa pārbaudes sākšanas inventarizācijas komisija:

56.1. iepazīstas ar inventarizējamo objektu un inventarizācijas instrukciju, kā arī sastāda inventarizācijas plānu;

56.2. pārbauda, vai visas svēršanas un mērīšanas ierīces ir precīzas un lietošanas kārtībā;

56.3. noskaidro, vai visi dokumenti, arī pēdējie dokumenti par ķermenisko lietu saņemšanu, atsavināšanu vai likvidāciju, ir reģistrēti attiecīgajos reģistros. Ja tas nav izdarīts, paredz laiku minēto darbību veikšanai un inventarizāciju sāk tikai pēc tam, kad šīs darbības veiktas.

(Grozīts ar MK 05.12.2006. noteikumiem Nr.985)

57. Ja ķermenisko lietu inventarizācija nav pabeigta vienā dienā, telpu, kur tās tiek glabātas, aizzīmogo inventarizācijas komisijas klātbūtnē pēc inventarizācijas komisijas darba pabeigšanas attiecīgajā dienā. Telpu var neaizzīmogot, ja tas nav lietderīgi un to paredz uzņēmuma vadītāja apstiprinātā inventarizācijas instrukcija.

(MK 05.12.2006. noteikumu Nr.985 redakcijā)

58. Inventarizācijas rezultātus ieraksta inventarizācijas sarakstos. Ja uzņēmumā ir atbildīgā persona, šos sarakstus sastāda vismaz divos eksemplāros, no kuriem viens paredzēts atbildīgajai personai un otrs – uzņēmuma vadītājam.

(MK 05.12.2006. noteikumu Nr.985 redakcijā)

59. Inventarizācijas sarakstu sastāda, ievērojot šādas prasības:

59.1. norāda sastādāmā dokumenta obligātos rekvizītus — uzņēmuma un attiecīgās inventarizējamās struktūrvienības nosaukumu, dokumenta nosaukumu un numuru, sastādīšanas datumu, pamatojumu, ziņas par personām, kuras piedalās inventarizācijā, ķermenisko lietu uzskaites vienību nosaukumu un uzskaites kodu (numuru) (ja tāds ir), mērvienības, daudzumu un citus rekvizītus (cenas, summas), ņemot vērā inventarizējamā objekta veidu un uzņēmuma inventarizācijas instrukcijā noteikto kārtību;

59.2. inventarizācijas sarakstu sastāda skaidri un saprotami, izmantojot datoru vai izdarot ierakstus ar roku iepriekš sagatavotā inventarizācijas saraksta veidlapā;

59.3. inventarizācijas sarakstu paraksta inventarizācijas komisijas locekļi un atbildīgā persona, ja tāda ir. Ja kāds no inventarizācijas komisijas locekļiem nevar piedalīties inventarizācijā un ja to paredz uzņēmuma vadītāja apstiprinātā inventarizācijas instrukcija, inventarizācijas sarakstu var parakstīt tikai daļa no inventarizācijas komisijas locekļiem;

59.4. ja inventarizāciju veic tādēļ, ka par atbildīgo personu ir norīkota cita persona, inventarizācijas sarakstu sastāda trijos eksemplāros. Persona, kura pieņem ķermeniskās lietas vai naudu, parakstās inventarizācijas sarakstā par to saņemšanu, bet persona, kura tās nodod, — par to nodošanu (izņemot situāciju, ja ārkārtas gadījuma dēļ inventarizācija tiek veikta bez šīs personas klātbūtnes);

59.5. ja inventarizācijas sarakstā ierakstu labo, jāievēro noteikumi par grāmatvedības ierakstu labojumiem;

59.6. visos inventarizācijas saraksta eksemplāros kļūdu labo šādi: svītro nepareizo ierakstu, izdara pareizo ierakstu un norāda, kas un kad labojis un kāpēc labots;

59.7. labojumu paraksta visi inventarizācijas komisijas locekļi un atbildīgās personas;

59.8. izdarot ierakstus ar roku iepriekš sagatavotā inventarizācijas saraksta veidlapā, nedrīkst atstāt neaizpildītas rindas. Inventarizācijas saraksta pēdējā lappusē neaizpildītās rindas pārsvītro.

(Grozīts ar MK 05.12.2006. noteikumiem Nr.985)

59.1 Uzņēmums var sagatavot atsevišķu inventarizācijas sarakstu vai citu attaisnojuma dokumentu par tām ķermeniskajām lietām vai to kopumu, kas pārskata gada slēguma inventarizācijas laikā nav pieejams apjoma noteikšanai dabā ar šo noteikumu 49. punktā minētajiem paņēmieniem (piemēram, par militāriem objektiem, kas atrodas starptautisko militāro operāciju rajonos). Šajā dokumentā iekļauj attiecīgus skaidrojumus, tai skaitā, ja iespējams, norādi par to, kad inventarizāciju būs iespējams veikt.

(MK 10.04.2018. noteikumu Nr. 205 redakcijā)

59.2 Atkāpjoties no šo noteikumu 58. punktā un 59.4. apakšpunktā minētajām prasībām par vairāku inventarizācijas saraksta eksemplāru sagatavošanu, inventarizācijas komisijai atļauts sagatavot tikai vienu inventarizācijas sarakstu, ja materiāli atbildīgā persona piekrīt atsevišķa inventarizācijas saraksta eksemplāra vietā saņemt inventarizācijas komisijas apliecinātu inventarizācijas saraksta kopiju.

(MK 10.04.2018. noteikumu Nr. 205 redakcijā)

60. Inventarizāciju uzņēmumā veic saskaņā ar uzņēmuma vadītāja apstiprinātām inventarizācijas instrukcijām. Inventarizācijas instrukcijās nosaka pārskata gada slēguma inventarizācijas sagatavošanas, veikšanas un dokumentēšanas termiņus un kārtību. Uzņēmumā var paredzēt arī papildu inventarizācijas, periodiskās inventarizācijas, ārkārtas inventarizācijas (ja konstatēta zādzība, materiālo vērtību bojāšana, ugunsgrēks, plūdi vai cita stihiska nelaime vai ja inventarizāciju veic atbilstoši darba līguma vai koplīguma noteikumiem par darbinieka materiālo atbildību), sagatavojot attiecīgas inventarizācijas instrukcijas. Uzņēmuma vadītājs inventarizācijas instrukcijā var paredzēt kārtību, kādā dokumentē faktu, ka šo noteikumu 59.1 punktā minētā ķermeniskā lieta vai to kopums šajā pārskata gadā nav pieejams pārskata gada slēguma inventarizācijai, un attiecībā uz minētajām ķermeniskajām lietām vai to kopumu noteikt speciālu inventarizācijas kārtību (piemēram, apjoma noteikšanu dabā ar šo noteikumu 49. punktā minētajiem paņēmieniem tajā pārskata gadā, kad tas būs iespējams).

(Grozīts ar MK 10.04.2018. noteikumiem Nr. 205)

61. Pēc attiecīgo objektu inventarizācijas pabeigšanas inventarizācijas komisija uzņēmuma vadītājam iesniedz sagatavotos inventarizācijas sarakstus kopā ar attiecīgajiem skaidrojumiem, priekšlikumiem un citiem dokumentiem, kas iegūti vai sagatavoti inventarizācijas gaitā.

62. Uzņēmuma vadītājs vai cita persona (saskaņā ar amata pienākumiem uzņēmumā) izskata iesniegtos inventarizācijas dokumentus un pārbauda, vai:

62.1. ir iesniegti inventarizācijas saraksti attiecībā uz visiem rīkojumā noteiktajiem inventarizējamajiem objektiem;

62.2. inventarizācijas saraksti ir noformēti atbilstoši noteiktajai kārtībai;

62.3. inventarizācijas rezultāti iegūti atbilstoši inventarizācijas instrukcijai;

62.4. iesniegtie paskaidrojumi un priekšlikumi ir pamatoti;

62.5. visi inventarizācijas sarakstos norādītie aprēķini ir pareizi.

63. Cenās un aprēķinos konstatētās kļūdas labo šo noteikumu 28.29. un 30.punktā noteiktajā kārtībā. Katra inventarizācijas saraksta pēdējā lappusē izdara atzīmi par cenu un gala rezultātu aprēķinu pārbaudi. Minēto atzīmi ar parakstiem apliecina tās personas, kuras ir veikušas pārbaudi.

64. Uzņēmuma vadītājs var organizēt inventarizācijas rezultātu kontrolpārbaudes un, ja nepieciešams, uzdot inventarizāciju veikt atkārtoti.

65. Uzņēmuma grāmatvedībā sastāda salīdzināšanas sarakstus, kuros norāda inventarizācijā konstatēto grāmatvedības uzskaites un inventarizācijas sarakstu datu starpību, lai saskaņā ar inventarizācijas rezultātiem varētu precizēt ierakstus grāmatvedības kontos.

66. Inventarizācijā konstatētās novērtējuma starpības, ķermenisko lietu vienību skaita starpību vai to zudumus bojāšanās, morālās novecošanās vai citu iemeslu dēļ iegrāmato saskaņā ar uzņēmuma vadītāja norādījumiem.

(Grozīts ar MK 05.12.2006. noteikumiem Nr.985)

66.1 (Punkts stājas spēkā 01.01.2021. un iekļauts noteikumu redakcijā uz 01.01.2021.; sk. 81. punktu)

67. Ja inventarizācija faktiski notikusi vai tās rezultāti iegūti pēc pārskata gada pēdējās dienas, pārskata gada slēguma inventarizācijas rezultātus iegrāmato tā, lai attiecīgais grāmatvedības ieraksts tiktu ietverts attiecīgā pārskata gada finanšu pārskatos.

IV1. Grāmatvedības darba organizācija uzņēmumā

(Nodaļa svītrota ar MK 21.05.2013. noteikumiem Nr.256)

67.1 (Svītrots ar MK 21.05.2013. noteikumiem Nr.256)

67.2 (Svītrots ar MK 21.05.2013. noteikumiem Nr.256)

V. Grāmatvedības kontrole

68. Grāmatvedības kontrole ietver metodes un paņēmienus, kurus izmanto, lai kontrolētu uzņēmuma mantas saglabāšanu, visu saimniecisko darījumu atspoguļošanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām un grāmatvedības organizācijas dokumentos noteiktajai kārtībai, kā arī lai nodrošinātu grāmatvedības sniegtās informācijas savlaicīgumu un pareizību. Grāmatvedības kontroles ietvaros pārbauda attiecīgajos grāmatvedības dokumentos ietvertos aprēķinus un kontējumus, precizē, vai katrs saimnieciskais darījums ir iegrāmatots pareizā grāmatvedības kontā un laikus un vai norādītās summas ir pareizas, vai visi saimnieciskie darījumi, kas attiecas uz pārskata periodu, ir apliecināti ar attaisnojuma dokumentiem, kā arī norādīti šī pārskata perioda grāmatvedības reģistros un finanšu pārskatos.

(MK 21.05.2013. noteikumu Nr. 256 redakcijā, kas grozīta ar MK 11.07.2017. noteikumiem Nr. 409; MK 10.04.2018.noteikumiem Nr. 205)

68.1 Ja uzņēmuma grāmatvedības organizācijas dokumenti nosaka pašizmaksas aprēķināšanas kārtību un faktisko izdevumu kalkulācijas sagatavošanas kārtību, tad grāmatvedības kontroles ietvaros pārbauda arī to, vai pašizmaksa ir aprēķināta un vai izdevumu kalkulācija ir sagatavota pareizi.

(MK 10.04.2018. noteikumu Nr. 205 redakcijā)

69. (Svītrots ar MK 11.07.2017. noteikumiem Nr. 409)

69.1 (Svītrots ar MK 11.07.2017. noteikumiem Nr. 409)

70. Uzņēmuma vadītājs nodrošina uzņēmuma grāmatvedības kontroles sistēmas izstrādi, ieviešanu un uzturēšanu. Uzņēmumā sistemātiski veic grāmatvedības kontroles sistēmas efektivitātes pārbaudi. Uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par grāmatvedības kontroles sistēmas efektivitātes pārbaudes veikšanu un grāmatvedības kontroles sistēmas efektivitātes nodrošināšanu. Uzņēmuma vadītājs var noteikt, ka saskaņā ar uzņēmuma iekšējās kontroles sistēmu grāmatvedības kontroles sistēmas efektivitātes pārbaudi veic uzņēmuma iekšējā audita (revīzijas) dienesta darbinieki (sabiedrības kontrolieri).

70.1 Šo noteikumu 68. un 70.punktā minētās grāmatvedības kontroles prasības neattiecas uz personu, kura grāmatvedību kārto pati:

70.1 1. individuālā uzņēmuma, zemnieku vai zvejnieku saimniecības īpašnieku;

70.1 2. citu fizisko personu, kura veic saimniecisko darbību;

70.1 3. individuālo komersantu;

70.1 4. kapitālsabiedrības vadītāju, kurš ir kapitālsabiedrības vienīgais īpašnieks – vienīgais valdes loceklis.

(MK 21.05.2013. noteikumu Nr. 256 redakcijā, kas grozīta ar MK 11.07.2017. noteikumiem Nr. 409)

VI. Grāmatvedības cikls

71. Grāmatvedības cikls ietver vairākus secīgus grāmatvedības darba posmus, kurus veicot iegūst finanšu pārskatus par attiecīgo pārskata periodu (mēnesi, ceturksni vai gadu). Pilns grāmatvedības cikls attiecas uz pārskata gadu, un tajā ir šādi galvenie grāmatvedības darba posmi:

71.1. grāmatvedības kontu atvēršana;

71.2. uzņēmuma saimniecisko darījumu analīze un iegrāmatošana;

71.3. grāmatvedības kontu atlikumu aprēķināšana;

71.4. grāmatvedības kontu apgrozījumu un atlikumu pārskata sagatavošana;

71.5. koriģējošo ierakstu iegrāmatošana;

71.6. slēguma ierakstu iegrāmatošana;

71.7. finanšu pārskatu sagatavošana.

(Grozīts ar MK 11.07.2017. noteikumiem Nr. 409)

72. Pārskata gada sākumā uzņēmumā iekārto grāmatvedības reģistrus konkrētajam pārskata gadam un atver grāmatvedības kontus galvenajā grāmatā vai žurnālā-virsgrāmatā, kā arī attiecīgajos grāmatvedības reģistros ieraksta grāmatvedības kontu atlikumus pēc stāvokļa uz pārskata gada sākumu:

72.1. uzņēmums, kas uzsāk darbību, – pamatojoties uz inventarizācijas sarakstos, statūtos, līgumos vai citos dokumentos ietverto informāciju (sākuma bilances dati);

72.2. uzņēmums, kas nav šo noteikumu 72.1. apakšpunktā minētais uzņēmums, – pamatojoties uz iepriekšējā pārskata gada bilances un iepriekšējā pārskata gada attiecīgo grāmatvedības reģistru datiem.

(MK 11.07.2017. noteikumu Nr. 409 redakcijā)

73. Pārskata gada laikā, pamatojoties uz attaisnojuma dokumentiem, izdara ierakstus šā pārskata gada grāmatvedības reģistros, aprēķina grāmatvedības kontu datu kopsummas un ieraksta tās galvenajā grāmatā vai žurnālā-virsgrāmatā.

(MK 11.07.2017. noteikumu Nr. 409 redakcijā)

74. Grāmatvedības kontu apgrozījumu un atlikumu pārskatu sastāda darba tabulas veidā. Darba tabulas rindās ieraksta kontu nosaukumus vai kodus uzņēmuma grāmatvedības kontu plāna secībā atbilstoši galvenajai grāmatai vai žurnālam-virsgrāmatai, bet ailes iekārto atbilstoši pārskata sagatavošanas nolūkam.

(Grozīts ar MK 11.07.2017. noteikumiem Nr. 409)

75. Grāmatvedības kontu apgrozījumu un atlikumu pārskatu aizpilda šādā secībā: ierakstus sāk ar kontu atlikumiem pēc stāvokļa uz pārskata gada pēdējo dienu, ieraksta papildu iegrāmatojumu un precizējumu summas, kā arī kontu slēguma iegrāmatojumu summas un aprēķina jaunos kontu atlikumus. Izmantojot minētos datus, aizpilda ailes, kas paredzētas attiecīgi peļņas vai zaudējumu aprēķinam vai ieņēmumu un izdevumu pārskatam un bilancei, kā arī aprēķina attiecīgi pārskata gada peļņu vai zaudējumus, vai ieņēmumu un izdevumu starpību.

(Grozīts ar MK 11.07.2017. noteikumiem Nr. 409)

76. Izmantojot grāmatvedības kontu apgrozījumu un atlikumu pārskata datus, līdz gada pārskata parakstīšanas datumam grāmatvedībā veic šādas darbības:

76.1. sagatavo grāmatvedības izziņas un izdara koriģējošus ierakstus hronoloģiskajos un sistemātiskajos reģistros (arī galvenajā grāmatā vai žurnālā-virsgrāmatā);

76.2. iegrāmato grāmatvedības kontu slēguma ierakstus;

76.3. sagatavo finanšu pārskatus.

(Grozīts ar MK 11.07.2017. noteikumiem Nr. 409)

VII. Noslēguma jautājumi

77. Ja līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai ir iegādāta grāmatvedības datorprogramma (grāmatvedības informācijas datorsistēmu programmatūra), kas neatbilst šo noteikumu 36.punktāminētajām prasībām, uzņēmums ir tiesīgs to izmantot līdz 2004.gada 31.decembrim.

78. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2000.gada 25.jūlija noteikumus Nr.243 “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” (Latvijas Vēstnesis, 2000, 272./274.nr.).

79. Līdz attiecīgu grozījumu izdarīšanai citos normatīvajos aktos vārdi “pavadzīme ar Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtu numuru” uzskatāmi par vārdiem “attaisnojuma dokuments”.

(MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1593 redakcijā)

80. Šo noteikumu 7.6 punkts ir spēkā no 2013.gada 1.oktobra līdz 2014.gada 30.jūnijam.

(MK 02.07.2013. noteikumu Nr.355 redakcijā)

81. Šo noteikumu 50.150.2 un 66.1 punkts stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī.

(MK 10.04.2018. noteikumu Nr. 205 redakcijā; minētie grozījumi iekļauti noteikumu redakcijā uz 01.01.2021.)

Par grāmatvedības kārtošanu NVO

Grāmatvedības darba organizācijas kārtību nevalstiskajām organizācijām nosaka MK noteikumi Nr. 585 „Par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju”. No šo noteikumu 67.2.punkta izriet, ka katrai organizācijai, kuras grāmatvedības lietas ved grāmatvedis vai grāmatvedības pakalpojumu sniedzējs, ar šo personu ir jāslēdz attiecīgi darba vai uzņēmuma līgums. Tas nozīmē, ka organizācijai obligāti ar grāmatvedi ir jāslēdz rakstveida līgums. Ja organizācijas grāmatvedības dokumentus kārto persona brīvprātīgā kārtībā – nesaņemot par to atalgojumu, tad var noslēgt līgumu par brīvprātīgo darbu. Līgumā būtiski ir atrunāt pušu pienākumus, tiesības un atbildību grāmatvedības kārtošanas jautājumos. Ja Tavai organizācijai ir nepieciešams brīvprātīgā darba līguma paraugs, tad to atradīsi šeitGrāmatvedības darba organizācijas kārtību nevalstiskajām organizācijām nosaka MK noteikumi Nr. 585 „Par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju”. No šo noteikumu 67.2.punkta izriet, ka katrai organizācijai, kuras grāmatvedības lietas ved grāmatvedis vai grāmatvedības pakalpojumu sniedzējs, ar šo personu ir jāslēdz attiecīgi darba vai uzņēmuma līgums. Tas nozīmē, ka organizācijai obligāti ar grāmatvedi ir jāslēdz rakstveida līgums. Ja organizācijas grāmatvedības dokumentus kārto persona brīvprātīgā kārtībā – nesaņemot par to atalgojumu, tad var noslēgt līgumu par brīvprātīgo darbu. Līgumā būtiski ir atrunāt pušu pienākumus, tiesības un atbildību grāmatvedības kārtošanas jautājumos. Ja Tavai organizācijai ir nepieciešams brīvprātīgā darba līguma paraugs, tad to atradīsi šeitGrāmatvedības darba organizācijas kārtību nevalstiskajām organizācijām nosaka MK noteikumi Nr. 585 „Par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju”. No šo noteikumu 67.2.punkta izriet, ka katrai organizācijai, kuras grāmatvedības lietas ved grāmatvedis vai grāmatvedības pakalpojumu sniedzējs, ar šo personu ir jāslēdz attiecīgi darba vai uzņēmuma līgums. Tas nozīmē, ka organizācijai obligāti ar grāmatvedi ir jāslēdz rakstveida līgums. Ja organizācijas grāmatvedības dokumentus kārto persona brīvprātīgā kārtībā – nesaņemot par to atalgojumu, tad var noslēgt līgumu par brīvprātīgo darbu. Līgumā būtiski ir atrunāt pušu pienākumus, tiesības un atbildību grāmatvedības kārtošanas jautājumos. Ja Tavai organizācijai ir nepieciešams brīvprātīgā darba līguma paraugs, tad to atradīsi šeit

Noteikumi par sabiedriskā labuma organizāciju administratīvajiem izdevumiem

Ministru kabineta noteikumi Nr.11

Rīgā 2005.gada 4.janvārī (prot. Nr.1 35.§)

Izdoti saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 11.panta trešo daļu
1. Noteikumi nosaka sabiedriskā labuma organizācijas izdevumu veidus, kas
Sabiedriskā labuma organizāciju likuma izpratnē ir uzskatāmi par sabiedriskā
labuma organizācijas administratīvajiem izdevumiem.
2. Par sabiedriskā labuma organizācijas (turpmāk — organizācija)
administratīvajiem izdevumiem ir uzskatāmi organizācijas vadīšanas,
uzturēšanas, reklāmas un ar organizācijas mērķu un uzdevumu īstenošanai
nepieciešamo ieņēmumu ieguvi saistītie izdevumi, kā arī ar šiem izdevumiem
saistītie nodokļi.Ministru kabineta noteikumi Nr.11

Rīgā 2005.gada 4.janvārī (prot. Nr.1 35.§)

Izdoti saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 11.panta trešo daļu
1. Noteikumi nosaka sabiedriskā labuma organizācijas izdevumu veidus, kas
Sabiedriskā labuma organizāciju likuma izpratnē ir uzskatāmi par sabiedriskā
labuma organizācijas administratīvajiem izdevumiem.
2. Par sabiedriskā labuma organizācijas (turpmāk — organizācija)
administratīvajiem izdevumiem ir uzskatāmi organizācijas vadīšanas,
uzturēšanas, reklāmas un ar organizācijas mērķu un uzdevumu īstenošanai
nepieciešamo ieņēmumu ieguvi saistītie izdevumi, kā arī ar šiem izdevumiem
saistītie nodokļi.
3. Administratīvajos izdevumos iekļauj:

3.1. organizācijas pašu vajadzībām patērētos pārskata gadā pirktos, ziedojumā
vai dāvinājumā saņemtos materiālus, preces un citus krājumus;

3.2. pamatlīdzekļu iegādes, ražošanas vai uzstādīšanas izdevumus, kā arī
datorprogrammu, citu nemateriālo ieguldījumu, kapitāla līdzdalības daļu, akciju
un citu vērtspapīru iegādes izdevumus;

3.3. organizācijas darba ņēmējiem pārskata gadā aprēķināto darba algu, atlīdzību
vai citu darba samaksai pielīdzināmu maksājumu summas un ar to saistītās darba
devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;

3.4. organizācijas kā darba devējas pārskata gadā aprēķinātās valsts sociālās
apdrošināšanas obligāto iemaksu summas, aprēķinātos likumā paredzētos
maksājumus darbiniekiem darbnespējas gadījumos (bruto summās), naudas
iemaksas privātajos pensiju fondos un citus ar darbinieku sociālo apdrošināšanu
saistītus naudas maksājumus;

3.5. pārskata gadā aprēķinātās uzņēmumu ienākuma nodokļa un nekustamā
īpašuma nodokļa summas;

3.6. izdevumus par saņemtajiem citu personu pakalpojumiem, telpu nomu,
apkuri, apgaismošanu, tālruni, pasta pakalpojumiem, kancelejas izdevumus,
komandējumu izdevumus, reklāmas izdevumus, kā arī organizācijas īpašuma
apdrošināšanas maksājumus.
4. Nosakot organizācijas administratīvos izdevumus, šo noteikumu 3.punktā
minētos izdevumus var samazināt par tiem izdevumiem vai izdevumu daļu, kurus
var tieši attiecināt uz noteiktu uzdevumu, kas veikts, lai sasniegtu konkrētu
organizācijas mērķi.
Ministru prezidents A.Kalvītis

Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās A.LatkovskisMinistru kabineta noteikumi Nr.11

Rīgā 2005.gada 4.janvārī (prot. Nr.1 35.§)

Izdoti saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 11.panta trešo daļu
1. Noteikumi nosaka sabiedriskā labuma organizācijas izdevumu veidus, kas
Sabiedriskā labuma organizāciju likuma izpratnē ir uzskatāmi par sabiedriskā
labuma organizācijas administratīvajiem izdevumiem.
2. Par sabiedriskā labuma organizācijas (turpmāk — organizācija)
administratīvajiem izdevumiem ir uzskatāmi organizācijas vadīšanas,
uzturēšanas, reklāmas un ar organizācijas mērķu un uzdevumu īstenošanai
nepieciešamo ieņēmumu ieguvi saistītie izdevumi, kā arī ar šiem izdevumiem
saistītie nodokļi.
3. Administratīvajos izdevumos iekļauj:

3.1. organizācijas pašu vajadzībām patērētos pārskata gadā pirktos, ziedojumā
vai dāvinājumā saņemtos materiālus, preces un citus krājumus;

3.2. pamatlīdzekļu iegādes, ražošanas vai uzstādīšanas izdevumus, kā arī
datorprogrammu, citu nemateriālo ieguldījumu, kapitāla līdzdalības daļu, akciju
un citu vērtspapīru iegādes izdevumus;

3.3. organizācijas darba ņēmējiem pārskata gadā aprēķināto darba algu, atlīdzību
vai citu darba samaksai pielīdzināmu maksājumu summas un ar to saistītās darba
devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;

3.4. organizācijas kā darba devējas pārskata gadā aprēķinātās valsts sociālās
apdrošināšanas obligāto iemaksu summas, aprēķinātos likumā paredzētos
maksājumus darbiniekiem darbnespējas gadījumos (bruto summās), naudas
iemaksas privātajos pensiju fondos un citus ar darbinieku sociālo apdrošināšanu
saistītus naudas maksājumus;

3.5. pārskata gadā aprēķinātās uzņēmumu ienākuma nodokļa un nekustamā
īpašuma nodokļa summas;

3.6. izdevumus par saņemtajiem citu personu pakalpojumiem, telpu nomu,
apkuri, apgaismošanu, tālruni, pasta pakalpojumiem, kancelejas izdevumus,
komandējumu izdevumus, reklāmas izdevumus, kā arī organizācijas īpašuma
apdrošināšanas maksājumus.
4. Nosakot organizācijas administratīvos izdevumus, šo noteikumu 3.punktā
minētos izdevumus var samazināt par tiem izdevumiem vai izdevumu daļu, kurus
var tieši attiecināt uz noteiktu uzdevumu, kas veikts, lai sasniegtu konkrētu
organizācijas mērķi.
Ministru prezidents A.Kalvītis

Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās A.Latkovskis Lasīt »

Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem

Ministru kabineta noteikumi Nr.808

Rīgā 2006.gada 3.oktobrī (prot. Nr.50 11.§)

Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem
Izdoti saskaņā ar likuma “Par grāmatvedību” 13.panta ceturtās daļas 2.punktu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatu struktūru, apjomu un saturu, kā arī sagatavošanas, pārbaudīšanas un iesniegšanas kārtību.

2. Biedrība, nodibinājums un arodbiedrība par katru pārskata gadu sagatavo gada pārskatu. Gada pārskats sastāv no bilances, ieņēmumu un izdevumu pārskata, ziedojumu un dāvinājumu pārskata un ziņojuma. Ja biedrība, nodibinājums un arodbiedrība, kuras apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 40 000 euro, ir izvēlējusies kārtot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, attiecīgā biedrība, nodibinājums un arodbiedrība nepiemēro šo noteikumu II un V nodaļā minēto kārtību, izņemot šo noteikumu 12.13. un 14. punktu, un par katru pārskata gadu sagatavo šādas gada pārskata daļas – ieņēmumu un izdevumu pārskatu un ziedojumu un dāvinājumu pārskatu.

(MK 02.12.2014. noteikumu Nr.732 redakcijā)

2.Ja biedrībai, nodibinājumam un arodbiedrībai, kura kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedza 40 000 euro, bet kārtējā pārskata gadā pārsniedz 40 000 euro, attiecīgā biedrība, nodibinājums un arodbiedrība zaudē iespēju kārtot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, taču pārskata gadā tā var turpināt kārtot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā. Ja kārtējā pārskata gadā ir bijis tikai viens saimnieciskā darījuma gadījums (piemēram, nekustamā īpašuma atsavināšana vai saņemts mantojums), kura rezultātā kopējā saimniecisko darījumu kopsumma pārsniedz 40 000 euro pārskata gadā, attiecīgā biedrība, nodibinājums vai arodbiedrība var turpināt kārtot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā arī nākamajā pārskata gadā.

(MK 02.12.2014. noteikumu Nr.732 redakcijā)

3. (Svītrots ar MK 02.12.2014. noteikumiem Nr.732)

4. Gada pārskatam jāsniedz skaidrs priekšstats par biedrības, nodibinā­juma vai arodbiedrības līdzekļiem, to avotiem un finansiālo stāvokli pārskata gada pēdējā dienā (turpmāk – bilances datums), kā arī par biedrības, nodibinā­juma vai arodbiedrības saimnieciskajiem darījumiem, ieņēmumiem un izdevumiem pārskata gadā.

5. Gada pārskatā par vērtības mēru lieto euro, noapaļojot līdz veseliem skaitļiem. Gada pārskatu sagatavo valsts valodā.

(MK 08.10.2013. noteikumu Nr.1056 redakcijā)

6. Bilanci un ieņēmumu un izdevumu pārskatu sagatavo, pamatojoties uz šo noteikumu 1. un 2.pielikumā minētajām shēmām un ievērojot šādus nosacīju­mus:

6.1. posteņus atspoguļo katru atsevišķi shēmās minētajā secībā;

6.2. katram postenim norāda attiecīgos iepriekšējā gada pārskata datus;

6.3. posteņus, kuros nav skaitļu, norāda tikai tad, ja iepriekšējā gada pārskatā ir bijis attiecīgs postenis ar summu;

6.4. shēmās ar arābu cipariem apzīmētos posteņus var sadalīt sīkāk, apvienot vai pievienot tiem jaunus posteņus, ja šādas korekcijas rada lielāku skaidrību. Apvienotos posteņus detalizē ziņojumā;

6.5. posteņos norāda attiecīgās kopsummas. Ja nepieciešamas ziņas par šo kopsummu sastāvdaļām, sīkāku sadalījumu ietver gada pārskata ziņojumā;

6.6. posteņos norādītos skaitļus pamato ar ierakstiem attaisnojuma dokumentos, grāmatvedības reģistros un kopsavilkumos, kā arī ar pārskata gada slēguma inventarizācijas rezultātiem.

II. Bilances sagatavošana

7. Bilance ir gada pārskata sastāvdaļa, kurā norāda biedrības, nodibinā­juma vai arodbiedrības līdzekļu un to avotu (aktīvu un pasīvu) atlikumus bilances datumā. Līdzekļus norāda bilances aktīvā, bet to avotus – bilances pasīvā. Bilances aktīva kopsummai jābūt vienādai ar bilances pasīva kopsummu.

8. Bilances aktīvā norāda biedrības, nodibinājuma vai arodbiedrības pirktos, kā arī ziedojumā vai dāvinājumā, mantojumā vai citādā veidā saņemtos ilgtermi­ņa ieguldījumus un apgrozāmos līdzekļus. Par ilgtermiņa ieguldījumiem uzskata līdzekļus, kas paredzēti ilgstošai lietošanai (ilgāk par vienu gadu) vai ir ieguldīti ilglietojamā īpašumā un to sākotnējā vērtība ir lielāka par 430 euro. Citi līdzekļi ir apgrozāmie līdzekļi.

(Grozīts ar MK 02.12.2014. noteikumiem Nr.732)

9. Postenī “Nemateriālie ieguldījumi” norāda nemateriālo ieguldījumu atlikušo vērtību (piemēram, datorprogrammas atlikušo vērtību, ja tās cena nav iekļauta datora iegādes izmaksās un iegādes līgums dod tiesības šo datorpro­grammu lietot pastāvīgi).

10. Postenī “Nekustamais īpašums” norāda zemesgabalu sākotnējo vērtību, kā arī ēku, būvju un ilggadīgo stādījumu (ja tādi ir) atlikušo vērtību.

11. Postenī “Pārējie pamatlīdzekļi” norāda transportlīdzekļu un pārējo pamatlīdzekļu atlikušo vērtību.

12. Nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu atlikušo vērtību aprēķina, no to sākotnējās vērtības atskaitot visus vērtības norakstījumus, arī pārskata gadā un iepriekšējos gados iegrāmatotās ikgadējās nemateriālo ieguldījumu vērtības samazinājuma un pamatlīdzekļu nolietojuma summas.

13. Nemateriālajiem ieguldījumiem un pamatlīdzekļiem sākotnējo vērtību nosaka, pamatojoties uz:

13.1. naudas summu, kas par tiem samaksāta, ja tie ir pirkti vai pašu izveidoti;

13.2. ieņēmumos iegrāmatoto summu, ja tie ir saņemti ziedojumā vai dāvinājumā, mantojumā vai citādā veidā.

14. Ikgadējās nemateriālo ieguldījumu vērtības samazinājuma un pamat­līdzekļu nolietojuma summas parasti aprēķina, vienmērīgi sadalot pa gadiem derīgās lietošanas laikā norakstāmās summas, kas atbilst attiecīgo nemateriālo ieguldījumu vai pamatlīdzekļu uzskaites vienību sākotnējai vērtībai. Nemateriālo ieguldījumu vai pamatlīdzekļu uzskaites vienību derīgās lietošanas laiku (gados) nosaka biedrības, nodibinājuma vai arodbiedrības pārvaldes institūcija.

15. Postenī “Akcijas un daļas” norāda biedrības, nodibinājuma vai arod­biedrības līdzdalību kapitālsabiedrībās, pamatojoties uz samaksāto naudas summu vai, ja līdzdalība apmaksāta ar mantisko ieguldījumu, attiecīgā ieguldījuma novērtējumu. Ziedojumā vai dāvinājumā, mantojumā vai citādā veidā saņemtās akcijas un daļas bilancē norāda, pamatojoties uz naudas summu, kas iegrāmatota ieņēmumos. Izņēmuma gadījumos, ja akciju vai daļu biržas vai tirgus cena ir ievērojami zemāka par sākotnēji ieņēmumos iegrāmatoto vērtību, bilancē norāda minētās akcijas vai daļas biržas vai tirgus cenu. Starpību noraksta izdevumos.

16. Postenī “Ilgtermiņa aizdevumi” norāda biedrības, nodibinājuma vai arodbiedrības aizdoto naudu, kuras atdošanas termiņš noteikts vēlāk nekā vienu gadu pēc bilances datuma, kā arī nomnieka parādu par nomā ar izpirkuma tiesībām (finanšu nomā) atdotu pamatlīdzekli.

17. Krājumus un vērtspapīrus bilancē norāda, pamatojoties uz naudas summu, kas par tiem samaksāta, ja tie ir pirkti, vai ieņēmumos iegrāmatoto naudas summu, ja tie ir saņemti ziedojumā vai dāvinājumā, mantojumā vai citādā veidā. Izņēmuma gadījumos, ja attiecīgā krājumu vai vērtspapīru veida tirgus vai biržas cena ir ievērojami zemāka par sākotnēji iegrāmatoto vērtību, bilancē norāda zemāko vērtību. Starpību noraksta izdevumos.

18. Postenī “Debitori” norāda biedrības, nodibinājuma vai arodbiedrības prasījumus no citām personām. Ja debitoru parāds maksājams ārvalsts valūtā, tā summu bilancē norāda, pārrēķinātu euro saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu, kas ir spēkā pārskata gada pēdējās dienas beigās. Pēc ārvalsts valūtā maksājamo debitoru parādu atlikumu pārrēķināšanas iegūto novērtējuma palielinājumu euro (turpmāk – pozitīvā starpība) iegrāmato ieņēmumos, bet novērtējuma samazinājumu euro (turpmāk – negatīvā starpība) noraksta izdevumos.

(MK 08.10.2013. noteikumu Nr.1056 redakcijā)

19. Postenī “Nauda” norāda biedrības, nodibinājuma vai arodbiedrības kasē esošās skaidrās naudas summu un bankas kontos esošās bezskaidrās naudas summu euro un ārvalstu valūtā. Ja kasē vai bankas kontā ir nauda ārvalsts valūtā, to norāda, pārrēķinātu euro saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu, kas ir spēkā pārskata gada pēdējās dienas beigās. Pēc ārvalsts valūtas atlikuma pārrēķināšanas iegūto pozitīvo starpību iegrāmato ieņēmumos, bet negatīvo starpību noraksta izdevumos.

(MK 08.10.2013. noteikumu Nr.1056 redakcijā)

20. Bilances pasīvā norāda biedrības, nodibinājuma vai arodbiedrības fondus, kā arī ilgtermiņa un īstermiņa kreditoru parādus. Par īstermiņa kreditoru parādiem uzskata parādus, kas maksājami gada laikā pēc bilances datuma. Parādus, kas maksājami vēlāk nekā gada laikā pēc bilances datuma, uzskata par ilgtermiņa kreditoru parādiem.

20.1 Biedrība, kas veic dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbības kopumā vai atsevišķas pārvaldīšanas darbības (Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma izpratnē), par konkrēto apsaimniekoto dzīvojamo māju no dzīvojamās mājas īpašniekiem saņemtos naudas maksājumus par turpmākajos periodos veicamajiem dzīvojamās mājas uzturēšanas vai uzlabošanas un attīstīšanas darbiem (piemēram, remonts, atjaunošana, pārbūve) grāmatvedībā uzskaita atsevišķi no ilgtermiņa un īstermiņa kreditoriem. Šādus no dzīvojamās mājas īpašniekiem saņemtos maksājumus biedrība norāda atsevišķā postenī “Maksājumi dzīvojamās mājas nākotnes remontiem”.

(MK 03.10.2017. noteikumu Nr. 599 redakcijā)

21. Ja kreditoru parāds maksājams ārvalsts valūtā, tā summu bilancē norāda, pārrēķinātu euro saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu, kas ir spēkā pārskata gada pēdējās dienas beigās. Pēc ārvalsts valūtā maksājamo kreditoru parādu atlikumu pārrēķināšanas iegūto pozitīvo starpību iegrāmato izdevumos, bet negatīvo starpību – ieņēmumos.

(Grozīts ar MK 08.10.2013. noteikumiem Nr.1056)

22. Ieņēmumu pārsniegumu pār izdevumiem, kuros ietvertas arī nodokļu un sociālo maksājumu summas, ieskaita rezerves fondā. Izdevumu pārsniegumu pār ieņēmumiem noraksta no rezerves fonda līdzekļiem to atlikuma apmērā. Ar rezerves fonda līdzekļiem nesegto izdevumu summu norāda bilances postenī “Rezerves fonds” kā negatīvu skaitli.

23. Biedrība, nodibinājums vai arodbiedrība var veidot vienu neierobežo­tai lietošanai paredzētu fondu – rezerves fondu – vai, pamatojoties uz statūtiem vai pārvaldes institūcijas lēmumiem, šī fonda līdzekļus pārdalīt ierobežotai lietošanai paredzētajos fondos – mērķfondos un pamatfondā. Pamatfondu parasti attiecina uz ilgtermiņa ieguldījumiem.

24. Mērķfondu veido arī tad, ja ir saņemts ziedojums ar noteiktu mērķi, kas izlietojams tikai līgumā paredzētajiem mērķiem (turpmāk – mērķziedojums). Norāda mērķziedojuma neizlietoto atlikumu.

25. Līdzekļus un saistības, kas attiecas uz ierobežotai lietošanai paredzēta­jiem fondiem, grāmatvedības analītiskās uzskaites reģistros ieraksta un uzskaita atsevišķi.

26. Ieņēmumus, kas radušies no ierobežotai lietošanai paredzētajā fondā turēto ilgtermiņa ieguldījumu vai apgrozāmo līdzekļu pārdošanas vai likvidācijas, kā arī saistību kārtošanas rezultātā, analītiskās uzskaites reģistros ieraksta kā šī fonda atlikumu palielinājumu. Izdevumus un zaudējumus, kas radušies pēc ierobežotai lietošanai paredzētā fonda līdzekļu izlietošanas vai šajā fondā turēto ilgtermiņa ieguldījumu vai apgrozāmo līdzekļu vērtības norakstīšanas, to pārdošanas vai likvidācijas, kā arī pēc saistību kārtošanas, analītiskās uzskaites reģistros ieraksta kā fonda atlikumu samazinājumu.

27. Postenī “Ilgtermiņa aizņēmumi no kredītiestādēm” norāda aizņēmumu pamatsummas, kuru samaksas termiņš noteikts vēlāk nekā vienu gadu pēc bilances datuma, kā arī ar šiem aizņēmumiem saistītos procentu maksājumus, kuru samaksas termiņš ir nokavēts (turpmāk – nokavētie procentu maksājumi).

28. Postenī “Citi aizņēmumi” norāda biedrības, nodibinājuma vai arod­biedrības ilgtermiņa aizņēmumus no citām personām, kā arī tās parādu par nomā ar izpirkuma tiesībām (finanšu nomā) paņemtu pamatlīdzekli.

29. Postenī “Īstermiņa aizņēmumi no kredītiestādēm” norāda aizņēmumu pamatsummas, kuru samaksas termiņš būs gada laikā pēc bilances datuma, kā arī ar šiem aizņēmumiem saistītos nokavētos procentu maksājumus.

30. Postenī “Nodokļi un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas” norāda biedrības, nodibinājuma vai arodbiedrības saistību kopsummu attiecībā pret valsts budžetu un pašvaldību budžetiem par maksājamiem nodokļiem un nodevām, kā arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

31. Postenī “Pārējie kreditori” norāda biedrības, nodibinājuma vai arod­biedrības saistības pret citām personām par īstermiņa aizņēmumiem, saņemta­jām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī saistības attiecībā pret darbiniekiem par to kontos kredītiestādēs neieskaitītajām vai no biedrības, nodibinā­juma vai arodbiedrības kases neizmaksātajām algām, atlīdzībām vai citiem maksājumiem.

III. Ieņēmumu un izdevumu pārskata sagatavošana

32. Ieņēmumu un izdevumu pārskats ir gada pārskata sastāvdaļa, kurā norāda biedrības, nodibinājuma vai arodbiedrības ieņēmumus, izdevumus un to starpību noteiktā pārskata periodā. Ieņēmumu un izdevumu pārskatā ietver visus ieņēmumus un visus izdevumus, izņemot pamatlīdzekļu iegādes, ražošanas vai uzstādīšanas izdevumus, nemateriālo ieguldījumu, kapitāla līdzdalības daļu, akciju, citu vērtspapīru un krājumu iegādes izdevumus, kā arī ar naudas aizde­vumiem, avansa maksājumiem vai parādu atmaksāšanu saistītos izdevumus. Biedrība, kas veic dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbības kopumā vai atsevišķas pārvaldīšanas darbības (Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma izpratnē), saņemtās maksājumu summas pārskaitīšanai dzīvojamās mājas īpašnieku vārdā attiecīgajam pakalpojumu sniedzējam (piemēram, maksa par apkuri, elektroenerģiju, ūdens piegādi) neiekļauj ieņēmumu un izdevumu pārskatā.

(Grozīts ar MK 03.10.2017. noteikumiem Nr. 599)

33. Ieņēmumus un izdevumus ārvalsts valūtā ieņēmumu un izdevumu pārskatā norāda, pārrēķinātus euro saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu, kas ir spēkā šo ieņēmumu saņemšanas vai izdevumu veikšanas dienas sākumā.

(MK 08.10.2013. noteikumu Nr.1056 redakcijā)

34. Postenī “Biedru nauda, iestāšanās nauda un citas gadskārtējās iemaksas” norāda pārskata gadā iekasēto (biedrības vai arodbiedrības kasē vai bankas kontā iemaksāto) biedru naudu, iestāšanās naudu un citus biedrības vai arodbiedrības kasē saņemtos tās biedru vai biedru kandidātu, locekļu vai dalībnieku obligātos gadskārtējos naudas maksājumus.

35. Postenī “Saņemtie ziedojumi un dāvinājumi” norāda pārskata gadā biedrības, nodibinājuma vai arodbiedrības kasē vai bankas kontā saņemtos naudas ziedojumus vai dāvinājumus, kā arī saņemtos kustamas vai nekustamas mantas (mantiskos) ziedojumus vai dāvinājumus, kuri novērtēti naudā, pamato­joties uz ziedojumu vai dāvinājumu apliecinošajos dokumentos norādīto vērtību.

36. Postenī “Saņemtie mantojumi” norāda pārskata gadā mantojuma veidā saņemto naudu, kustamu vai nekustamu mantu. Finanšu līdzekļu mantojumu novērtē, pamatojoties uz biedrības, nodibinājuma vai arodbiedrības kasē vai bankas kontā iemaksāto naudas summu. Mantoto kustamo vai nekustamo mantu novērtē, pamatojoties uz mantojuma pieņemšanas dokumentos norādīto vērtību.

37. Postenī “Saņemtās dotācijas” norāda pārskata gadā biedrības, nodibinājuma vai arodbiedrības kontā no valsts vai pašvaldības iestādes saņemto valsts vai pašvaldību budžeta finansējumu.

(MK 27.03.2012. noteikumu Nr.226 redakcijā)

38. Postenī “Ieņēmumi no saimnieciskās darbības” norāda saņemtās dividendes no ieguldījumiem kapitālsabiedrībās. Šajā postenī norāda arī summu, kas aprēķināta, no pārskata gadā saņemtajiem produkcijas vai preču pārdošanas vai pakalpojumu sniegšanas ieņēmumiem (ja tādi ir) atskaitot tirdzniecības atlaides un citas piešķirtās atlaides, un šos ieņēmumus samazinošas pircēju pretenziju summas (ja tādas ir), kā arī pievienotās vērtības nodokli un citus nodokļus, kas tieši saistīti ar pārdošanu, ja tie ir ieskaitīti minēto ieņēmumu kopsummā. Ja biedrība, nodibinājums vai arodbiedrība pārskata gadā ir pārdevusi produkciju vai preces vai sniegusi pakalpojumus uz kredīta vai nosakot atliktu samaksas termiņu, šo ieņēmumu kopsummā ietver arī tos ieņēmumus, kas līdz bilances datumam vēl nav samaksāti.

38.Postenī “No Eiropas Savienības fondiem, Eiropas Savienības Ekonomikas zonas (EEZ) fondiem un citiem ārvalstu fondiem saņemtais finansējums” norāda pārskata gadā saņemto finansējumu no Eiropas Savienības fondiem, Eiropas Savienības Ekonomikas zonas (EEZ) fondiem vai citiem ārvalstu fondiem.

(MK 02.12.2014. noteikumu Nr.732 redakcijā)

39. Postenī “Citi ieņēmumi” norāda naudas ieņēmumus no saņemtās apdrošināšanas atlīdzības, kompensācijas, pamatlīdzekļu, citu ilgtermiņa iegul­dījumu vai apgrozāmo līdzekļu pārdošanas un citus naudas ieņēmumus no finansēšanas avotiem, kas nav aizliegti normatīvajos aktos. Šajā postenī norāda arī pozitīvo starpību, kas radusies pēc ārvalsts valūtā maksājamo debitoru parādu atlikumu un ārvalsts valūtas atlikumu pārrēķināšanas no attiecīgās ārvalsts valūtas uz euro, kā arī negatīvo starpību, kas radusies pēc ārvalsts valūtā maksājamo kreditoru parādu atlikumu pārrēķināšanas no attiecīgās ārvalsts valūtas uz euro. Šajā postenī norāda pārskata gadā saņemto finansējumu arī no citām biedrībām, nodibinājumiem un arodbiedrībām.

(Grozīts ar MK 08.10.2013. noteikumiem Nr.1056; MK 02.12.2014. noteikumiem Nr.732)

40. Postenī “Izdevumi” kopsummā, bet ar arābu cipariem apzīmētajos posteņos – pa atsevišķiem izdevumu veidiem norāda biedrības, nodibinājuma vai arodbiedrības izdevumus pārskata gadā statūtos noteikto mērķu īstenošanai, kā arī biedrības, nodibinājuma vai arodbiedrības vadīšanas, tās īpašumu uzturē­šanas un citus ar pašu vajadzībām vai ar statūtos noteikto mērķu un uzdevumu īstenošanai nepieciešamo ieņēmumu ieguvi saistītos izdevumus, kas attiecas uz pārskata gadu.

41. Postenī “Naudas maksājumi personām” norāda naudas maksājumus (ja tādi ir) personām, ko veikusi biedrība, kas dibināta un darbojas, lai aizstāvētu sociāli mazaizsargāto personu grupu un trūcīgo personu un ģimeņu tiesības un intereses, vai ko veikusi biedrība saistībā ar cita veida sabiedriskā labuma darbību. Šajā postenī norāda arī naudas maksājumus personām, kurām saskaņā ar nodibinājuma statūtiem var izmaksāt līdzekļus no nodibinājuma mantas.

42. Postenī “Materiālu izdevumi” norāda pārskata gadā izlietotos pirktos, ziedojumā vai dāvinājumā saņemtos materiālus, preces un citus krājumus. Izlietotos pirk­tos materiālus, preces un citus krājumus novērtē, pamatojoties uz naudas summu, kas par tiem samaksāta, bet ziedojumā vai dāvinājumā saņemtos krājumus novērtē, pamatojoties uz summu, kas iegrāmatota ieņēmumos. Izņēmuma gadījumos, ja attiecīgo veidu krājumu atlikumi iepriekšējos gados novērtēti zemāk par sākotnēji iegrāmatoto vērtību, tos novērtē, pamatojoties uz pārskata gada sākumā grāmatvedības uzskaitē esošo novērtējumu.

(Grozīts ar MK 02.12.2014. noteikumiem Nr.732)

43. Postenī “Algas” norāda biedrības, nodibinājuma vai arodbiedrības darba ņēmējiem pārskata gadā aprēķināto darba algu, atlīdzību vai citu darba samaksai pielīdzināmu maksājumu summas pirms nodokļu vai citu likumos paredzētu maksājumu atskaitīšanas (turpmāk – bruto summas).

44. Postenī “Sociālās apdrošināšanas maksājumi” norāda biedrības, nodi­binājuma vai arodbiedrības kā darba devēja pārskata gadā aprēķinātās valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu summas, aprēķinātos likumā paredzē­tos maksājumus darbiniekiem darba nespējas gadījumos bruto summās, naudas iemaksas privātajos pensiju fondos un citus ar darbinieku sociālo apdrošināšanu saistītus naudas maksājumus.

45. Postenī “Pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu nolietojums un norakstīšana” norāda pārskata gadā aprēķināto biedrības, nodibinājuma vai arod­biedrības īpašumā esošo vai nomā ar izpirkuma tiesībām (finanšu nomā) paņemto pamatlīdzekļu nolietojuma summu, kā arī nemateriālo ieguldījumu vērtības samazinājuma summu.

46. Postenī “Citi izdevumi” norāda:

46.1. īpašuma apdrošināšanas maksājumus un izdevumus vai zaudējumus, kas radušies pēc pamatlīdzekļu un citu ilgtermiņa ieguldījumu pārdošanas vai likvidācijas;

46.2. negatīvo starpību, kas radusies pēc ārvalsts valūtā maksājamo debitoru parādu atlikumu un ārvalsts valūtas atlikumu pārrēķināšanas no attiecīgās ārvalsts valūtas uz euro, kā arī pozitīvo starpību, kas radusies pēc ārvalsts valūtā maksājamo kreditoru parādu atlikumu pārrēķināšanas no attiecīgās ārvalsts valūtas uz euro. Izņēmuma gadījumos, ja attiecīgo vērtspapīru atlikumi pārskata gada beigās novērtēti zemāk par sākotnēji iegrāmatoto vērtību, šajā postenī norāda izdevumos norakstīto starpību;

46.3. citus izdevumus, tai skaitā izdevumus par saņemtajiem citu personu pakalpojumiem, telpu nomu, apkuri, apgaismošanu, kā arī kancelejas, pasta, telefona, komandējumu, reklāmas izdevumus un citus kārtējos izdevumus, soda naudas (ja tādas ir) un citus neparedzētos maksājumus.

(Grozīts ar MK 08.10.2013. noteikumiem Nr.1056)

47. Ieņēmumu un izdevumu pārskata nodokļu posteņos sadalījumā pa nodokļu veidiem norāda pārskata gadā aprēķinātās nodokļu maksājumu summas (piemēram, nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu summu par zemi, kā arī par ēkām un būvēm, ja attiecīgais nodibinājums vai biedrība nav atbrīvota no nekus­tamā īpašuma nodokļa maksājumiem par tai piederošajām ēkām un būvēm).

48. Postenī “Ieņēmumu un izdevumu starpība” norāda pārskata gada ieņēmumu pārsniegumu pār izdevumiem – kā pozitīvu skaitli – vai izdevumu pārsniegumu pār ieņēmumiem – kā negatīvu skaitli.

IV. Ziedojumu un dāvinājumu pārskata sagatavošana

49. Ziedojumu un dāvinājumu pārskats sastāv no šo noteikumu 3. pielikumā norādītās shēmas un 4. pielikumā norādītās tabulas.

(MK 02.12.2014. noteikumu Nr.732 redakcijā)

50. Postenī “Atlikums pārskata gada sākumā” norāda iepriekšējos gados ziedojumos un dāvinājumos saņemtās naudas summas atlikuma un mantisko ziedojumu vai dāvinājumu vērtības atlikuma kopsummu pārskata gada sākumā, norādot sadalījumā pa veidiem: vispārējo ziedojumu (ziedojumi un dāvinājumi neierobežotai lietošanai) atlikums un mērķziedojumu (ziedojumi un dāvinājumi noteiktiem mērķiem) atlikums, to skaitā norādot anonīmo ziedojumu un dāvinājumu atlikumu.

(MK 02.12.2014. noteikumu Nr.732 redakcijā)

51. Ziedojumu un dāvinājumu pārskata ailēs vai tekstā sniedzamas šādas ziņas par ziedojumu un dāvinājumu devējiem (ja tie ir zināmi):

51.1. Latvijas Republikā reģistrētās juridiskās personas kods nodokļu maksātāju reģistrā un nosaukums;

51.2. ārvalsts juridiskās personas nosaukums, juridiskā adrese un reģistrā­cijas numurs;

51.3. fiziskās personas – iekšzemes nodokļu maksātāja (rezidenta) – kods nodokļu maksātāju reģistrā (personas kods), vārds un uzvārds;

51.4. fiziskās personas – ārvalstu nodokļu maksātāja (nerezidenta) – vārds, uzvārds, personas identifikācijas kods un valsts nosaukums.

51.Par anonīmu (nezināmu) ziedotāju un dāvinātāju uzskatāma neidentificēta persona, kura ir ziedojusi vai veikusi dāvinājumu.

(MK 02.12.2014. noteikumu Nr.732 redakcijā)

52. Ziedojumu un dāvinājumu pārskata ailēs vai tekstā pārskata gadā saņemto ziedojumu un dāvinājumu summu norāda sadalījumā pa ziedojumu un dāvinājumu veidiem:

52.1. naudas ziedojums vai dāvinājums;

52.2. mantisks ziedojums vai dāvinājums.

52.Ziedojumu un dāvinājumu izlietojumu norāda pa veidiem – izlietotie vispārējie ziedojumi (izlietotie ziedojumi un dāvinājumi neierobežotai lietošanai), izlietotie mērķziedojumi (izlietotie ziedojumi un dāvinājumi noteiktiem mērķiem) un izlietotie anonīmie ziedojumi un dāvinājumi.

(MK 02.12.2014. noteikumu Nr.732 redakcijā)

53. Postenī “Atlikums pārskata gada beigās” norāda skaitli, kas aprēķināts, postenī “Atlikums pārskata gada sākumā” norādītajam skaitlim pieskaitot postenī “Pārskata gadā saņemto ziedojumu un dāvinājumu kopsumma” norādīto skaitli un no iegūtās summas atņemot postenī “Ziedojumu un dāvinājumu izlietojuma kopsumma” norādīto skaitli. Ziedojumu un dāvinājumu atlikumu pārskata gada beigās aprēķina un norāda sadalījumā pa veidiem: vispārējo ziedojumu (ziedojumi un dāvinājumi neierobežotai lietošanai) atlikums un mērķziedojumu (ziedojumu un dāvinājumu noteiktiem mērķiem) atlikums, to skaitā norādot anonīmo ziedojumu un dāvinājumu atlikumu.

(Grozīts ar MK 02.12.2014. noteikumiem Nr.732)

54. Ja ziedojuma vai dāvinājuma devējs ir personālsabiedrība vai cita uz līguma vai norunas pamata izveidota fizisko vai juridisko personu grupa bez juridiskās personas tiesībām (neatkarīgi no tā, vai šī personu grupa ir vai nav reģistrējusies kā nodokļu maksātāja), to norāda postenī “Citi ziedotāji”.

55. Arodbiedrība, kā arī biedrība un nodibinājums, kam nav piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, ziedojumu un dāvinājumu izlietojumu statūtos paredzētajiem mērķiem un uzdevumiem var norādīt kopējā summā bez sadalījuma izdevumos sabiedriskā labuma darbībai un citiem mērķiem un uzdevumiem.

55.4. pielikuma tabulu aizpilda šādā kārtībā:

55.1. 1. ailē “Nr. p. k.” norāda projekta, pasākuma vai aktivitātes ieraksta kārtas numuru;

55.2. 2. ailē “Ziedojumu un dāvinājumu izlietojuma apraksts” norāda projektus, pasākumus un aktivitātes, kurām ziedojumi un dāvinājumi ir izlietoti, atšifrējot to kopsummas apakšpunktos, tai skaitā norādot konkrētās īstenojamā projekta aktivitātes;

55.3. 3. ailē “Ziedojumu un dāvinājumu izlietojuma summa” norāda 2. ailē minētajam projektam, pasākumam un aktivitātei kopā izlietoto naudas summu, kā arī izlietoto naudas summu sadalījumā pa 2. ailē minētajām izlietojuma pozīcijām. Ailes noslēgumā aprēķina un norāda ziedojumu un dāvinājumu izlietojuma kopsummu;

55.4. 4. ailē “Ziedojumu un dāvinājumu izlietojuma summa” norāda izlietotos ziedojumus un dāvinājumus pa saņemšanas veidiem katram projektam, pasākumam, aktivitātei un izlietojuma pozīcijām atbilstoši 2. ailē minētajam. Ailes noslēgumā aprēķina un norāda izlietoto ziedojumu un dāvinājumu kopsummu;

55.5. 5. ailes “Ziedojumu un dāvinājumu izlietojuma veids” apakšailē “administratīvajiem izdevumiem (AI)” norāda tādus biedrības un nodibinājuma, kam piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, izdevumus, kas ir saistīti ar biedrības un nodibinājuma vadīšanu, uzturēšanu, reklāmu un ar biedrības un nodibinājuma mērķu un uzdevumu īstenošanai nepieciešamo ieņēmumu ieguvi, kā arī ar šiem izdevumiem saistītos nodokļus. Administratīvajos izdevumos iekļauj:

55.5.1. biedrības un nodibinājuma pašu vajadzībām izlietotos pārskata gadā pirktos, ziedojumā vai dāvinājumā saņemtos materiālus, preces un citus krājumus;

55.5.2. pamatlīdzekļu iegādes, ražošanas vai uzstādīšanas izdevumus, kā arī datorprogrammu, citu nemateriālo ieguldījumu, kapitāla līdzdalības daļu, akciju un citu vērtspapīru iegādes izdevumus;

55.5.3. biedrības un nodibinājuma darba ņēmējiem pārskata gadā aprēķināto darba algu, atlīdzību vai citu darba samaksai pielīdzināmu maksājumu summas un ar tām saistītās darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;

55.5.4. biedrības un nodibinājuma kā darba devēja pārskata gadā aprēķinātās valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu summas, aprēķinātos likumā paredzētos maksājumus darbiniekiem darbnespējas gadījumos (bruto summās), naudas iemaksas privātajos pensiju fondos un citus ar darbinieku sociālo apdrošināšanu saistītus naudas maksājumus;

55.5.5. pārskata gadā aprēķinātās nekustamā īpašuma nodokļa summas;

55.5.6. izdevumus par saņemtajiem citu personu pakalpojumiem, telpu nomu, apkuri, apgaismošanu, tālruni, pasta pakalpojumiem, kancelejas izdevumus, komandējumu izdevumus, reklāmas izdevumus, kā arī organizācijas īpašuma apdrošināšanas maksājumus;

55.6. nosakot biedrības un nodibinājuma, kam piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, administratīvos izdevumus, šo noteikumu 55.5. apakšpunktā minētos izdevumus var samazināt par tiem izdevumiem vai izdevumu daļu, kurus var tieši attiecināt uz noteiktu uzdevumu, kas veikts, lai sasniegtu konkrētu sabiedriskā labuma mērķi;

55.7. 5. aili “Ziedojumu un dāvinājumu izlietojuma veids”, 6. aili “Sabiedriskā labuma darbības joma”, 7. aili “Sabiedriskā labuma darbības mērķa grupa” un 8. aili “Sabiedriskā labuma guvēju skaits” aizpilda tikai tās biedrības un nodibinājumi, kam piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss. Šīs ailes aizpilda par katru 2. ailē norādīto aktivitātes, projekta un pasākuma izdevumu veidu;

55.8. 5. ailē “Ziedojumu un dāvinājumu izlietojuma veids” norāda ziedojumu un dāvinājumu izlietojuma kopsummas un veidu. Ailes noslēgumā aprēķina un norāda katra ziedojuma un dāvinājuma izlietojuma veida kopsummu;

55.9. 6. ailē “Sabiedriskā labuma darbības joma” norāda sabiedriskā labuma darbības jomu, kurai ziedojumi un dāvinājumi izlietoti. Norādot jomu, lieto attiecīgu kodu saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikuma piezīmi. Šo aili aizpilda par ziedojumiem un dāvinājumiem, kuru izlietojuma veids ir sabiedriskā labuma darbība;

55.10. 7. ailē “Sabiedriskā labuma mērķa grupa” norāda sabiedrības daļu, uz kuru vērsta sabiedriskā labuma darbība. Norādot sabiedrības daļu, lieto attiecīgu kodu saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikuma piezīmi. Šo aili aizpilda par ziedojumiem un dāvinājumiem, kuru izlietojuma veids ir sabiedriskā labuma darbība;

55.11. 8. ailē “Sabiedriskā labuma guvēju skaits” norāda tikai attiecīgā projekta, pasākuma vai aktivitātes kopējo sabiedriskā labuma guvēju skaitu. Šo aili aizpilda par ziedojumiem un dāvinājumiem, kuru izlietojuma veids ir sabiedriskā labuma darbība. Ailes noslēgumā aprēķina kopējo sabiedriskā labuma guvēju skaitu.

(MK 02.12.2014. noteikumu Nr.732 redakcijā)

V. Ziņojums

56. Ziņojumā norāda vispārīgu informāciju par biedrību, nodibinājumu vai arodbiedrību, tās statūtos noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem, saimniecis­kās darbības un finansiālā stāvokļa analīzi un skaidrojumus par noteiktiem bilances vai ieņēmumu un izdevumu pārskata posteņiem, kā arī citu informāciju, kuras saturu un apjomu nosaka biedrības, nodibinājuma vai arodbiedrības pārvaldes institūcija.

57. Vispārīgajā informācijā par biedrību, nodibinājumu vai arodbiedrību ietver šādas ziņas:

57.1. nosaukums un juridiskā adrese;

57.2. reģistrācijas numurs un datums;

57.3. ziņas par pārvaldes institūcijas locekļiem – vārds, uzvārds un amatā stāšanās datums;

57.4. (svītrots ar MK 02.12.2014. noteikumiem Nr.732);

57.5. svarīgākie sasniegumi pārskata gadā un attīstības perspektīvas.

58. Skaidrojumos par noteiktiem bilances, ieņēmumu un izdevumu pārskata posteņiem sniedz šādas ziņas:

58.1. šo noteikumu 14.punktā minēto nemateriālo ieguldījumu un pamat­līdzekļu sākotnējās vērtības pamatojums (pamatlīdzekļu nosaukums, sākotnējā un atlikusī vērtība, pamatojums saskaņā ar šo noteikumu 13. punktu);

58.2. informācija par fondiem:

58.2.1. atlikumi pārskata gada sākumā un beigās;

58.2.2. fondu līdzekļu palielinājums pārskata gadā kopsummā un sadalī­jumā pa to veidošanās avotiem – no ieņēmumu un izdevumu pārskatā aprēķinā­tās ieņēmumu un izdevumu starpības, no fondu līdzekļu pārdales vai no citiem avotiem;

58.2.3. fondu līdzekļu samazinājums pārskata gadā kopsummā un sadalī­jumā pa virzieniem – pārdale uz citiem fondiem, fondos turēto līdzekļu izlieto­jums vai to vērtības samazinājums;

58.3. informācija par nodokļiem un nodevām:

58.3.1. pārskata gadā samaksātās nodokļu un nodevu summas sadalījumā pa nodokļu un nodevu veidiem;

58.3.2. saņemtie nodokļu atvieglojumi un piešķirtās atlaides – par katru nodokli atsevišķi, norādot dokumentus, kas apstiprina tiesības uz šādiem atvieglojumiem un atlaidēm;

58.3.3. dati par nodokļu maksājumiem, kuru maksāšanas termiņš vēl nav iestājies, par nokavētajiem nodokļu maksājumiem un ar tiem saistītajām pamatparāda palielinājuma, nokavējuma naudas un soda naudas summām, kā arī par citām valsts budžetam vai pašvaldību budžetiem maksājamām summām sadalījumā pa nodokļu veidiem – pēc minēto datu saskaņošanas ar nodokļu administrāciju;

58.4. detalizēta informācija par visām būtiskajām saistībām, kas nav ietvertas bilancē, par biedrības, nodibinājuma vai arodbiedrības sniegtajām garantijām (galvojumiem), kā arī par tiem apstākļiem, kādos šo garantiju (galvo­jumu) dēļ varētu rasties saistības. Norāda aizņēmumu summas, procentus un samaksas termiņus. Ja aizņēmumi ir nodrošināti ar ķīlu, par to ziņo un norāda, kurš īpašuma objekts izmantots par nodrošinājumu;

58.5. ja biedrības, nodibinājuma vai arodbiedrības pārvaldes institūcijas locekļi ir saņēmuši algu vai atlīdzību par noteikta veida izdevumiem, – algas vai atlīdzības kopsumma un paskaidrojumi, kāda veida izdevumi atlīdzināti. Minēto darbinieku vidējo skaitu gadā aprēķina, saskaitot darbinieku skaitu pārskata gada katra mēneša pēdējā datumā un iegūto summu dalot ar mēnešu skaitu pārskata gadā;

58.6. saskaņā ar darba līgumiem nodarbināto darbinieku vidējais skaits gadā un viņu darba algas kopsumma;

58.7. informācija par saņemtajām dotācijām un to izlietojumu;

58.8. informācija par ziedojumā vai dāvinājumā saņemtajiem pamatlīdzekļiem (atsevišķi par katru pamatlīdzekļu veidu):

58.8.1. atlikumi pārskata gada sākumā un beigās;

58.8.2. nolietojums un vērtības norakstīšana pārskata gadā;

58.9. informācija par ziedojumā vai dāvinājumā saņemtajiem krājumiem:

58.9.1. atlikumi pārskata gada sākumā un beigās;

58.9.2. vērtības norakstīšana pārskata gadā;

58.10. informācija par postenī “Debitori” esošajiem prasījumiem no citām personām (ja tādi ir), kas saņēmušas ziedotos finanšu līdzekļus atbilstoši līgumā paredzētajam mērķim no biedrības vai nodibinājuma, kam piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss (piemēram, saņemtā ziedojuma pārdalīšana (nodošana) citai biedrībai un nodibinājumam, ja nav saņemti ziedojuma izlietojumu apliecinoši dokumenti no šīs biedrības vai nodibinājuma);

58.11. informācija par izlietoto finansējumu no Eiropas Savienības fondiem, Eiropas Savienības Ekonomikas zonas (EEZ) fondiem un citiem ārvalstu fondiem pārskata gadā un šo līdzekļu atlikumi pārskata gada beigās;

58.12. informācija par postenī “Maksājumi dzīvojamās mājas nākotnes remontiem” esošajiem dzīvojamās mājas īpašnieku veiktajiem naudas maksājumiem par turpmākajos periodos veicamajiem dzīvojamās mājas uzturēšanas vai uzlabošanas un attīstīšanas darbiem, norādot šo līdzekļu izlietojumu pārskata gadā par katru konkrēto apsaimniekoto dzīvojamo māju atsevišķi;

58.13. informācija par postenī “Ieņēmumi no saimnieciskās darbības” uzrādītajiem ieņēmumiem, norādot šo līdzekļu izlietojumu sabiedriskā labuma darbības jomai, ja pārskatu sniedz biedrības un nodibinājumi, kam piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss.

(Grozīts ar MK 27.03.2012. noteikumiem Nr. 226; MK 02.12.2014. noteikumiem Nr. 732; MK 03.10.2017. noteikumiem Nr. 599)

59. Biedrība, nodibinājums vai arodbiedrība var nesniegt šo noteikumu 58.2.apakšpunktā minēto informāciju par mērķfondiem, ja šāda informācija saskaņā ar statūtiem vai pārvaldes institūcijas lēmumiem uzskatāma par konfi­denciālu.

VI. Gada pārskata pārbaude un iesniegšana

60. Biedrības, nodibinājuma vai arodbiedrības gada pārskatu vai tā daļu – ieņēmumu un izdevumu pārskatu, ziedojumu un dāvinājumu pārskatu – pārbauda saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūcija vai zvērināts revidents.

(Grozīts ar MK 02.12.2014. noteikumiem Nr.732)

60.Ja biedrībai vai nodibinājumam, kam piešķirts sabiedriskā labuma statuss, apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem pārskata gadā ir lielāks par 800 000 euro, tā gada pārskats ir pakļauts obligātai zvērināta revidenta pārbaudei.

(MK 02.12.2014. noteikumu Nr.732 redakcijā)

60.Ja biedrības, nodibinājuma un arodbiedrības gada pārskatu pārbauda revīzijas komisija, tad vismaz vienam šīs revīzijas komisijas loceklim jābūt kompetentam grāmatvedības vai revīzijas jomā.

(MK 02.12.2014. noteikumu Nr.732 redakcijā)

61. Biedrība, nodibinājums vai arodbiedrība ne vēlāk kā līdz nākamā gada 31. martam iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā (elektroniskās deklarēšanas sistēmā) pārvaldes institūcijas apstiprinātu gada pārskata vai tā daļas – ieņēmumu un izdevumu pārskata, ziedojumu un dāvinājumu pārskata – un zvērināta revidenta ziņojuma (ja tāds ir) atvasinājumu. Biedrība, nodibinājums vai arodbiedrība gada pārskatu vai tā daļas – ieņēmumu un izdevumu pārskatu, ziedojumu un dāvinājumu pārskatu – un zvērināta revidenta ziņojumu (ja tāds ir) var iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā arī papīra formā.

(MK 02.12.2014. noteikumu Nr.732 redakcijā)

61.1 Šo noteikumu 61.punktā minēto dokumentu, ja tas iesniegts elektroniski, vai tā elektronisko kopiju, ja tas iesniegts papīra formā, Valsts ieņēmumu dienests ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā elektroniski nodod Uzņēmumu reģistram. Uzņēmumu reģistrs nodrošina saņemto dokumentu publisku pieejamību. Kārtību, kādā apliecina dokumentu elektroniskās kopijas un elektroniski nodod dokumentus, nosaka starpresoru vienošanās.

(MK 08.03.2011. noteikumu Nr.177 redakcijā)

62. Biedrības, nodibinājuma vai arodbiedrības pārvaldes institūcija ir atbildīga par gada pārskata vai tā daļu – ieņēmumu un izdevumu pārskata, ziedojumu un dāvinājumu pārskata – sagatavošanu un iesniegšanu.

(Grozīts ar MK 02.12.2014. noteikumiem Nr.732)

VII. Noslēguma jautājumi

63. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2000.gada 1.augusta noteikumus Nr.251 “Noteikumi par sabiedrisko organizāciju, to apvienību un arodbiedrību gada pārskatiem” (Latvijas Vēstnesis, 2000, 278./280.nr.).

64. Atbilstoši šiem noteikumiem sagatavo un iesniedz biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatus par 2006.gadu un nākamajiem pārskata gadiem.

65. Valsts ieņēmumu dienests elektroniski nodod Uzņēmumu reģistram publiskošanai šo noteikumu 61.punktā minēto dokumentu, kas ir saņemts Valsts ieņēmumu dienestā 2010.gada 24.februārī un vēlāk.

(MK 08.03.2011. noteikumu Nr.177 redakcijā)

66. Pirmajā gada pārskatā, kurā par vērtības mēru lieto euro, attiecīgos iepriekšējā pārskata gada datus, arī ziedojumu un dāvinājumu pārskata postenī “Atlikums pārskata gada sākumā” esošos atlikumus latos pārrēķina uz euro, ievērojot Eiropas Savienības Padomes noteikto maiņas kursu.

(MK 08.10.2013. noteikumu Nr.1056 redakcijā)

Ministru prezidents A.Kalvītis

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

1.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 3.oktobra noteikumiem Nr.808
Bilances shēma

(Pielikums MK 02.12.2014. noteikumu Nr. 732 redakcijā, kas grozīta ar MK 03.10.2017. noteikumiem Nr. 599)

Aktīvs

Ilgtermiņa ieguldījumi

I. Nemateriālie ieguldījumi.

II. Pamatlīdzekļi.

1. Nekustamais īpašums.

2. Pārējie pamatlīdzekļi.

III. Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi.

1. Akcijas un daļas.

2. Ilgtermiņa aizdevumi.

Apgrozāmie līdzekļi

I. Krājumi.

1. Materiāli.

2. Preces.

II. Debitori.

III. Vērtspapīri.

IV. Nauda.

Pasīvs

I. Fondi.

1. Pamatfonds.

2. Mērķfondi.

3. Rezerves fonds.

3.1. Iepriekšējo gadu rezerves fonds.

3.2. Pārskata gada rezerves fonds.

II. Ilgtermiņa kreditori.

1. Ilgtermiņa aizņēmumi no kredītiestādēm.

2. Citi aizņēmumi.

III. Īstermiņa kreditori.

1. Īstermiņa aizņēmumi no kredītiestādēm.

2. Nodokļi un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

3. Pārējie kreditori.

IV. Maksājumi dzīvojamās mājas nākotnes remontiem.

2.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 3.oktobra noteikumiem Nr.808
Ieņēmumu un izdevumu pārskata shēma

(Pielikums MK 02.12.2014. noteikumu Nr.732 redakcijā)

I. Biedru nauda, iestāšanās nauda un citas gadskārtējās iemaksas.

II. Saņemtie ziedojumi un dāvinājumi.

III. Saņemtie mantojumi.

IV. Saņemtās dotācijas.

V. Ieņēmumi no saimnieciskās darbības.

VI. No Eiropas Savienības fondiem, Eiropas Savienības Ekonomikas zonas (EEZ) fondiem un citiem ārvalstu fondiem saņemtais finansējums.

VII. Citi ieņēmumi.

VIII. Ieņēmumi kopā.

IX. Izdevumi.

1. Naudas maksājumi personām.

2. Materiālu izdevumi.

3. Algas.

4. Sociālās apdrošināšanas maksājumi.

5. Pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu nolietojums un norakstīšana.

6. Citi izdevumi.

X. Nodokļi.

XI. Izdevumi kopā.

XII. Ieņēmumu un izdevumu starpība.

3.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 3.oktobra noteikumiem Nr.808
Ziedojumu un dāvinājumu pārskata shēma

(Pielikums MK 02.12.2014. noteikumu Nr.732 redakcijā)

I. Atlikums pārskata gada sākumā.

1. Vispārējie ziedojumi (neierobežotai lietošanai),

tai skaitā anonīmi ziedojumi un dāvinājumi.

2. Mērķziedojumi (noteiktiem mērķiem),

tai skaitā anonīmi ziedojumi un dāvinājumi.

II. Pārskata gadā saņemto ziedojumu un dāvinājumu kopsumma.

1. Vispārējie ziedojumi (neierobežotai lietošanai).

1.1. Latvijas Republikā reģistrētās juridiskās personas.

1.2. Ārvalstu juridiskās personas.

1.3. Fiziskās personas (rezidenti).

1.4. Fiziskās personas (nerezidenti).

1.5. Anonīmi (nezināmi) ziedotāji un dāvinātāji.

1.6. Citi ziedotāji.

2. Mērķziedojumi (noteiktiem mērķiem).

2.1. Latvijas Republikā reģistrētās juridiskās personas.

2.2. Ārvalstu juridiskās personas.

2.3. Fiziskās personas (rezidenti).

2.4. Fiziskās personas (nerezidenti).

2.5. Anonīmi (nezināmi) ziedotāji un dāvinātāji.

2.6. Citi ziedotāji.

III. Ziedojumu un dāvinājumu izlietojuma kopsumma.

1. Vispārējie ziedojumi (neierobežotai lietošanai),

tai skaitā anonīmi ziedojumi un dāvinājumi.

1.1. Statūtos paredzētajiem mērķiem un uzdevumiem.

1.1.1. Sabiedriskā labuma darbībai.

1.1.2. Citiem mērķiem un uzdevumiem.

1.2. Administratīvajiem izdevumiem.

1.3. Pārējiem saimnieciskās darbības izdevumiem.

2. Mērķziedojumi (noteiktiem mērķiem),

tai skaitā anonīmi ziedojumi un dāvinājumi.

2.1. Statūtos paredzētajiem mērķiem un uzdevumiem.

2.1.1. Sabiedriskā labuma darbībai.

2.1.2. Citiem mērķiem un uzdevumiem.

2.2. Administratīvajiem izdevumiem.

2.3. Pārējiem saimnieciskās darbības izdevumiem.

IV. Atlikums pārskata gada beigās.

1. Vispārējie ziedojumi (neierobežotai lietošanai),

tai skaitā anonīmi ziedojumi un dāvinājumi.

2. Mērķziedojumi (noteiktiem mērķiem),

tai skaitā anonīmi ziedojumi un dāvinājumi.

Līgumu un dokumentu paraugi

Līgumu un dokumentu paraugi

Reorganizācijas dokumentu paraugi: