"Raksti"

Aktuāli – barters

Marija Heislere – Celma

Kopš senseniem laikiem cilvēce pazīst preču un pakalpojumu apmaiņu – barteri. Šobrīd, kad ekonomiskā situācija kavē organizāciju aktivitātes,  kad trūkst apgrozāmo līdzekļu un nav pieejama kreditēšana, bartera darījumi ir kļuvuši aktuāli.

NVO reorganizācijas pamatprincipi

Marija Heislere – Celma

Biedrības vai nodibinājuma reorganizācijas mērķi var būt dažādi – vairākām organizācijām apvienojoties izveidot vienu organizāciju, tādā veidā paaugstinot organizācijas kapacitāti, vai arī sadaloties, nodalīt organizācijas mērķiem neatbilstošas aktivitātes, lai tās attīstītu jaunas organizācijas paspārnē.

Biedrību un nodibinājumu likums (BNL) izsmeļoši definē biedrību un nodibinājumu reorganizācijas veidus, kā izpaužas katrs no reorganizācijas veidiem un kādas ir reorganizācijas juridiskās sekas. (BNL 73. – 85., 109.pants)

Svarīgi ievērot, ka reorganizācijā drīkst piedalīties tikai vienādas juridiskās formas juridiskās personas – biedrības reorganizācijā – tikai biedrības, savukārt nodibinājumu reorganizācijā – tikai nodibinājumi.

Lasīt »

Par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju

Ministru kabineta noteikumi Nr.585

Rīgā 2003.gada 21.oktobrī (prot. Nr.55 32.§)

Izdoti saskaņā ar likuma “Par grāmatvedību” 15.panta pirmo daļu
 
Saimniecisko darījumu iegrāmatošana un grāmatvedības reģistru kārtošana 
 
1. Noteikumi nosaka komersanta, kooperatīvās sabiedrības, ārvalsts komersanta filiāles un nerezidenta (ārvalsts komersanta) pastāvīgās pārstāvniecības, biedrības un nodibinājuma, politiskās organizācijas (partijas) un politisko organizāciju (partiju) apvienības, reliģiskās organizācijas, arodbiedrības, iestādes, kura tiek finansēta no valsts budžeta vai pašvaldību budžeta, valsts vai pašvaldību aģentūras, citas juridiskās un fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību (turpmāk – uzņēmums), grāmatvedības kārtošanas un organizācijas prasības.
(MK 05.12.2006. noteikumu Nr.985 redakcijā)

Lasīt »

Par grāmatvedības kārtošanu NVO

Grāmatvedības darba organizācijas kārtību nevalstiskajām organizācijām nosaka MK noteikumi Nr. 585 „Par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju”. No šo noteikumu 67.2.punkta izriet, ka katrai organizācijai, kuras grāmatvedības lietas ved grāmatvedis vai grāmatvedības pakalpojumu sniedzējs, ar šo personu ir jāslēdz attiecīgi darba vai uzņēmuma līgums. Tas nozīmē, ka organizācijai obligāti ar grāmatvedi ir jāslēdz rakstveida līgums. Ja organizācijas grāmatvedības dokumentus kārto persona brīvprātīgā kārtībā – nesaņemot par to atalgojumu, tad var noslēgt līgumu par brīvprātīgo darbu. Līgumā būtiski ir atrunāt pušu pienākumus, tiesības un atbildību grāmatvedības kārtošanas jautājumos. Ja Tavai organizācijai ir nepieciešams brīvprātīgā darba līguma paraugs, tad to atradīsi šeit

Noteikumi par sabiedriskā labuma organizāciju administratīvajiem izdevumiem

Ministru kabineta noteikumi Nr.11

Rīgā 2005.gada 4.janvārī (prot. Nr.1 35.§)

Izdoti saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 11.panta trešo daļu
1. Noteikumi nosaka sabiedriskā labuma organizācijas izdevumu veidus, kas
Sabiedriskā labuma organizāciju likuma izpratnē ir uzskatāmi par sabiedriskā
labuma organizācijas administratīvajiem izdevumiem.
2. Par sabiedriskā labuma organizācijas (turpmāk — organizācija)
administratīvajiem izdevumiem ir uzskatāmi organizācijas vadīšanas,
uzturēšanas, reklāmas un ar organizācijas mērķu un uzdevumu īstenošanai
nepieciešamo ieņēmumu ieguvi saistītie izdevumi, kā arī ar šiem izdevumiem
saistītie nodokļi. Lasīt »

Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem

Ministru kabineta noteikumi Nr.808

Rīgā 2006.gada 3.oktobrī (prot. Nr.50 11.§)

Izdoti saskaņā ar likuma “Par grāmatvedību” 13.panta ceturtās daļas 2.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatu struktūru, apjomu un saturu, kā arī sagatavošanas, pārbaudīšanas un iesniegšanas kārtību.

2. Par katru pārskata gadu biedrība, nodibinājums un arodbiedrība sagatavo gada pārskatu. Gada pārskats sastāv no bilances, ieņēmumu un izdevumu pārskata, ziedojumu un dāvinājumu pārskata un ziņojuma. Lasīt »

Vai biedru reģistrs jāreģistrē Datu valsts inspekcijā?

Marija Heislere-Celma

Saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma 21.panta 1.daļu visas valsts un pašvaldību institūcijas, fiziskās un juridiskās personas, kas veic vai vēlas uzsākt personas datu apstrādi, to jāreģistrē  Datu valsts inspekcijā.
Šā likuma 21.panta 2.daļa nosaka izņēmumus no 21. panta 1.daļas uz kuriem neattiecas šajā likumā noteiktā reģistrācijas kārtība saistībā ar personas datu apstrādi. Lasīt »

Sabiedriskā labuma organizācijas statuss – plusi un mīnusi

 Marija Heislere – Celma

Sabiedriskā labuma organizācijas (SLO) ir biedrības un nodibinājumi, kuru statūtos norādītais mērķis ir sabiedriskā labuma darbība (turpmāk tekstā – organizācijas).

Sabiedriskā labuma darbības pamatprincipus nosaka Sabiedriskā labuma organizāciju likums, kas definē sabiedriskā labuma darbību, izsmeļoši uzskaita SLO darbības veidus (2. panta 1.daļa), regulē SLO statusa iegūšanas un atņemšanas kārtību (7. un 14.pants), definē, kas ir ziedojums (9.pants), kā arī  nosaka citus SLO darbības nosacījumus (http://www.likumi.lv/doc.php?id=90822 ). Lasīt »

Biedru sapulces vadlīnijas

 Marija Heislere – Celma

Lai ievērotu visu biedrības biedru tiesības un nodrošinātu biedru sapulces lēmumu tiesiskumu, būtiska ir biedru sapulces izziņošanas, sasaukšanas kārtība, kā arī sapulces norise, ievērojot biedrības statūtu un Biedrību un nodibinājumu likuma (BNL) V nodaļas (33. – 40. pants) noteikumus. Lasīt »

Psihologs vai psihoterapeits

Vai ir atšķirība starp psihologu un psihoterapeitu? Ir grūti noteikt principālas atšķirības starp psiholoģisko konsultēšanu un psihoterapiju. No klienta skatu punkta raugoties – tie ir līdzīgi procesi.

Psihologa galvenais uzdevums ir palīdzēt cilvēkam labāk orientēties sarežģītās dzīves situācijās un rast izeju no tām. Ikvienam nākas saskarties ar dzīves grūtībām, kad profesionāla psihologa konsultācija varētu sniegt nepieciešamo atbalstu. Arī cilvēkiem, kas ir veiksmīgi gan personiskajā dzīvē, gan darbā nereti ir vajadzība atbrīvoties no stresa un spriedzes. Cilvēki apmeklē psihologu arī tad, kad viņiem nav īpašu raižu, bet vēlas uzlabot attiecības ar citiem cilvēkiem.

Psihoterapijas mērķis ir panākt, lai klients izprot un pieņem sevi tādu, kāds viņš ir un pēc tam cenšas mainīt sevī to, ko vēlas sevī mainīt. Būtiski psihoterapijas procesā ir „piekļūt” slēptākajām vēlmēm un iekšējiem impulsiem, kā arī ļaut tiem izpausties atbilstoši reālajam iekšējām un ārējām iespējām.

Lasīt »