"Juridiskā ABC"

Aktuāli – barters

Marija Heislere – Celma

Kopš senseniem laikiem cilvēce pazīst preču un pakalpojumu apmaiņu – barteri. Šobrīd, kad ekonomiskā situācija kavē organizāciju aktivitātes,  kad trūkst apgrozāmo līdzekļu un nav pieejama kreditēšana, bartera darījumi ir kļuvuši aktuāli.

Bartera priekšrocības:

  • preču un pakalpojumu apmaiņa bez naudas izmaksas;
  • saglabājot organizācijas finansu  līdzekļus,  iespēja palielināt apgrozījumu;
  • palielināts organizācijas pakalpojumu noiets;
  • bartera darījums ir izdevīgāks,  nekā darījums ar naudu, jo barters piesaista  klientu interesi, tādejādi paaugstinot preču/pakalpojumu apgrozījumu.

Visizplatītākie ir  divpusējie bartera darījumi – kad abas puses veic savstarpēju preču vai pakalpojumu apmaiņu. Norēķinu par bartera darījumu puses veic ar savstarpēju prasību ieskaitu – abpusēji  izraksta rēķinus par sniegtajiem pakalpojumiem un paraksta savstarpējo norēķinu salīdzināšanas protokolu.

Jaunums dokumentu paraugu sadaļā – bartera līguma paraugs

NVO reorganizācijas pamatprincipi

Marija Heislere – Celma

 

Biedrības vai nodibinājuma reorganizācijas mērķi var būt dažādi – vairākām organizācijām apvienojoties izveidot vienu organizāciju, tādā veidā paaugstinot organizācijas kapacitāti, vai arī sadaloties, nodalīt organizācijas mērķiem neatbilstošas aktivitātes, lai tās attīstītu jaunas organizācijas paspārnē.

Biedrību un nodibinājumu likums (BNL) izsmeļoši definē biedrību un nodibinājumu reorganizācijas veidus, kā izpaužas katrs no reorganizācijas veidiem un kādas ir reorganizācijas juridiskās sekas. (BNL 73. – 85., 109.pants)

Reorganizācijas veidi:

1. Apvienošana – pievienošanas vai saplūšanas veidā;
2. Sadalīšana – sašķelšanas vai nodalīšanas veidā.

Svarīgi ievērot, ka reorganizācijā drīkst piedalīties tikai vienādas juridiskās formas juridiskās personas – biedrības reorganizācijā – tikai biedrības, savukārt nodibinājumu reorganizācijā – tikai nodibinājumi.

Lasīt vairāk…

Lasīt »

Vai biedru reģistrs jāreģistrē Datu valsts inspekcijā?

Saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma 21.panta 1.daļu visas valsts un pašvaldību institūcijas, fiziskās un juridiskās personas, kas veic vai vēlas uzsākt personas datu apstrādi, to jāreģistrē  Datu valsts inspekcijā. 
Bet šī likuma 21.panta 2.daļa nosaka izņēmumus no 21. panta 1.daļas uz kuriem neattiecas šajā likumā noteiktā reģistrācijas kārtība saistībā ar personas datu apstrādi. Saskaņā ar šī panta daļas 7.apakšpunktu, ja ir datu subjekta (fiziskas personas, kuras dati tiks apstrādāti – reģistrēti) piekrišana, tad šāda reģistra reģistrēšana Datu valsts inspekcijā nav nepieciešama.
Biedrību un nodibinājumu likuma 28.panta 2.daļa nosaka, ka ikviena biedrība ved savu biedru reģistru, kurā norādīts katra biedra vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvietas adrese (juridiskās personas nosaukums un adrese). Informācija par biedrības biedriem ir pieejama tikai attiecīgās biedrības biedriem, kā arī kontrolējošām un tiesībaizsardzības institūcijām. Biedrībā biedri iestājas brīvprātīgi, iesniedzot rakstisku pieteikumu.
Līdz ar to ir prezumējams, ka biedrs piekrīt, ka viņa dati (vārds, uzvārds, personas kods un adrese) tiks reģistrēti biedrības biedru reģistrā. Lai novērstu iespējamās pretenzijas un nesaprašanās, biedrībām varam ieteikt, pieteikumu par biedra uzņemšanai biedrībā,  papildināt ar teikumu: „Biedra kandidāts piekrīt, ka viņa dati, saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likuma 28.panta 2.daļu, tiks ierakstīti biedrības biedru reģistrā.”

Tātad, ja tiek ievēroti iepriekšminētā likuma panta nosacījumi (reģistrējamās informācijas apjoms, mērķi un informācijas pieejamība), biedru reģistrs Datu valsts inspekcijā nav jāreģistrē.

Sabiedriskā labuma organizācijas statuss – plusi un mīnusi

NVO juriste Marija Heislere – Celma

Sabiedriskā labuma organizācijas statuss – plusi un mīnusi

Sabiedriskā labuma organizācijas (SLO) ir biedrības un nodibinājumi, kuru statūtos norādītais mērķis ir sabiedriskā labuma darbība (turpmāk tekstā – organizācijas).

Sabiedriskā labuma darbības pamatprincipus nosaka Sabiedriskā labuma organizāciju likums, kas definē sabiedriskā labuma darbību, izsmeļoši uzskaita SLO darbības veidus (2. panta 1.daļa), regulē SLO statusa iegūšanas un atņemšanas kārtību (7. un 14.pants), definē, kas ir ziedojums (9.pants), kā arī  nosaka citus SLO darbības nosacījumus (http://www.likumi.lv/doc.php?id=90822 ). Lasīt »

Biedru sapulces vadlīnijas

NVO juriste Marija Heislere – Celma

Lai ievērotu visu biedrības biedru tiesības un nodrošinātu biedru sapulces lēmumu tiesiskumu, būtiska ir biedru sapulces izziņošanas, sasaukšanas kārtība, kā arī sapulces norise, ievērojot biedrības statūtu un Biedrību un nodibinājumu likuma (BNL) V nodaļas (33. – 40. pants) noteikumus. Lasīt »