Psiholoģijas
ABC

      

Lai cilvēks būtu pilnīgs, visai viņa būtībai ir jābūt pilnīgā saskaņā ar sevi un apkārtējo pasauli. Saskaņa rodas no sakārtotības, savukārt sakārtotība no līdzsvara. Iespēja ir tikai viena – atrast stabilu izejas pozīciju: fizisku un garīgu līdzsvaru. Psihologija ir atraisīšanās un prāta skaidrības, kā arī pašapziņas un pašsavaldīšanās skola.

Pjērs Dako savā grāmatā „Psiholoģijas brīnumainās uzvaras” definē ar ko nodarbojas psiholoģija:

Ilgajos gados, kopš strādāju skaistajā psihologa profesijā, esmu sapratis, cik daudz neizpratnes un noslēpumainības vijas ap vārdu „psiholoģija”. Nezin cik reižu esmu dzirdējis jautājam: „Bet kas īstenībā tā psiholoģija tāda ir? Ar ko tā nodarbojas? Ko tā ārstē?” Daži ir pārliecināti – psihologs ir kungs, kas cilvēkus pārbauda ar testu palīdzību. Vai arī – ka viņš ir tāds kā garīgais vadonis. Ja vien viņu netur par burvi vai magu, vai, Dievs vien zina, par ko vēl!

Ir daudz cilvēku, kas zina psiholoģijas mērķi un līdzekļus, bet vēl daudz vairāk ir to, kam par šo zinātni nav ne jausmas. [..]

Definēsim psiholoģiju īsi un skaidri: vārds psiholoģija cēlies no grieķu vārdiem psyche – dvēsele un logos – mācība. Tātad psiholoģija ir mācība par dvēseli jeb mācība par garu, bet šis definējums nav pietiekams. Jo šiem vārdiem ir pārlieku dažādas nozīmes. Es piedāvāju šādu formulējumu: psihologija ir mācība par garīgiem fenomeniem, lai kādi tie būtu.  Tā pētī apziņas un bezapziņas faktus. Žanē, franču psiholoģijas milzis, teicis: „Psiholoģija skar pilnīgi visu. Tā ir universala. Psiholoģijas fakti ir visur ”.

[..] Kāpēc psiholoģija interesē tik daudzus? Atbilde ir vienkārša: psiholoģijas straujā attīstība atbilst milzīgajai vajadzībai pēc tās.

Pašreizējā līdzsvaru zaudējušajā pasaulē pētījumi ir pilnīgi nepieciešami. Ir jāatrod stiprs atjaunošanas pamats. Sirds sažņaudzas, vērojot, kas notiek visapkārt. Slimības ir pārvērtušās par dzīvesveidu: pārgurums, depresija, pārmērīga rosība, nepilnvērtības sajūta, aiztures, agresivitāte, sarūgtinājuma pilna konkurence, naidīgums, bailes, pārākuma meklēšana par katru cenu… Sašķobīts daudz kas cilvēkam būtisks: seksualitāte, audzināšana, sociālais klimats, cilvēciskās vērtības, reliģijas…

Ir mokoši konstatēt, ka daudzi cilvēki nav nekas salīdzinajumā ar to, kas vini varētu būt [..]

Piekrītot autoram, ikvienu no  mums kādreiz ir pārņēmušas iepriekšminētās sajūtas. Tas, kas klientu mudina griezties pie speciālista pēc palīdzības ir atziņa, ka dzīvē kaut kas vairs neliekas pareizi.

Tomēr ikvienam cilvēkam pastāv iespēja pašam pilnveidot savu dzīvi. Taču tā nevainojama realizācija prasa nevainojamus apstākļus – gan fizioloģiskajā, gan psiholoģiskajā ziņā. Tas prasa, lai cilvēks ir viengabalains, nevis sašķelts neskaitāmos satraukuma, baiļu un dažādu kompleksu plosītos gabaliņos, jo tas sašķeļ cilvēku un liedz tam būt harmoniskam.