Par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju

      
Ministru kabineta noteikumi Nr.585

Rīgā 2003.gada 21.oktobrī (prot. Nr.55 32.§)

Izdoti saskaņā ar likuma “Par grāmatvedību” 15.panta pirmo daļu
 
Saimniecisko darījumu iegrāmatošana un grāmatvedības reģistru kārtošana 
 
1. Noteikumi nosaka komersanta, kooperatīvās sabiedrības, ārvalsts komersanta filiāles un nerezidenta (ārvalsts komersanta) pastāvīgās pārstāvniecības, biedrības un nodibinājuma, politiskās organizācijas (partijas) un politisko organizāciju (partiju) apvienības, reliģiskās organizācijas, arodbiedrības, iestādes, kura tiek finansēta no valsts budžeta vai pašvaldību budžeta, valsts vai pašvaldību aģentūras, citas juridiskās un fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību (turpmāk – uzņēmums), grāmatvedības kārtošanas un organizācijas prasības.
(MK 05.12.2006. noteikumu Nr.985 redakcijā)

2. Visus uzņēmuma saimnieciskos darījumus apliecina ar dokumentiem par uzņēmuma saimnieciskā darījuma esamību (turpmāk — attaisnojuma dokuments), novērtē naudas izteiksmē un, ievērojot hronoloģiju, sistemātiskā kārtībā iegrāmato uzņēmuma grāmatvedības reģistros.
3. Normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos kustamu vai nekustamu mantu var reģistrēt un uzskaitīt natūrā.
4. Attaisnojuma dokumentam var būt ārēja vai iekšēja izcelsme, un atkarībā no dokumenta nozīmes tas var būt sagatavots rakstiski (vienā vai vairākos eksemplāros) vai elektroniski.
5. Attaisnojuma dokumentu sagatavo tā, lai visā tā glabāšanas laikā nezustu tajā ietvertā informācija un tiktu nodrošināts tā juridiskais spēks, kā arī iespēja izgatavot šī dokumenta kopiju. Attaisnojuma dokumentu nedrīkst sagatavot, ierakstiem izmantojot zīmuli vai tos izdarot citādā tehniski viegli pārlabojamā vai fiziski nenoturīgā veidā.
6. Ja attaisnojuma dokumentu sagatavo un glabā elektroniski, jānodrošina iespēja, ja nepieciešams, izsniegt šā dokumenta kopiju, norakstu vai izrakstu papīra formā.
7. Uzņēmuma vadītājs, ievērojot attaisnojuma dokumentiem normatīvajos aktos noteiktās prasības, patstāvīgi izvēlas šo dokumentu formu un sagatavošanas veidu, izņemot gadījumus, ja attiecīga attaisnojuma dokumenta noformēšanu vai saturu reglamentē konkrēts normatīvais akts.
7.1 Noformējot attaisnojuma dokumentu attiecībā uz precēm un citām materiālajām vērtībām (turpmāk — preces), un pakalpojumiem, saimnieciskā darījuma aprakstā un pamatojumā norāda:

7.1 1. preču vai pakalpojuma nosaukumu;

7.1 2. atbilstošo attiecīgā darījuma vai darbības veidu (preču piegāde (pārdošana), preču izsniegšana citam uzņēmumam, citai uzņēmuma pastāvīgajai darbības vietai (struktūrvienībai) vai vietai, kur saskaņā ar uzņēmuma vadītāja noteikto kārtību tiek veikta preču glabāšana un uzskaite, vai citai materiāli atbildīgajai personai uzņēmumā (turpmāk — preču izsniegšana) vai pakalpojuma sniegšana).

(MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1593 redakcijā)
7.2 Noformējot attaisnojuma dokumentu, saimnieciskā darījuma mērītājos norāda:

7.2 1. mērvienību un daudzumu;

7.2 2. vienas vienības cenu;

7.2 3. saimnieciskā darījuma novērtējumu naudā;

7.2 4. piešķirtās atlaides, ja tādas ir;

7.2 5. no saimnieciskā darījuma novērtējuma naudā aprēķinātos nodokļus (pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes nodoklis, dabas resursu nodoklis), ja tādi ir;

7.2 6. saimnieciskā darījuma novērtējumu naudā kopā ar nodokļiem.

(MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1593 redakcijā)
7.3 Noformējot attaisnojuma dokumentu par darījumiem vai darbībām ar akcīzes precēm, papildus šiem noteikumiem ievēro arī akcīzes preču apriti reglamentējošos normatīvos aktus.
(MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1593 redakcijā)
7.4 Attaisnojuma dokumentu var izmantot par pievienotās vērtības nodokļa rēķinu, ievērojot likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” pievienotās vērtības nodokļa rēķinam noteiktās prasības.
(MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1593 redakcijā)
7.5 Lauksaimniecības produkcijas ražotāji par preču izsniegšanu citai uzņēmuma pastāvīgajai darbības vietai (struktūrvienībai) vai vietai, kur saskaņā ar uzņēmuma vadītāja noteikto kārtību tiek veikta preču glabāšana un uzskaite, vai citai materiāli atbildīgajai personai uzņēmumā attaisnojuma dokumentu nenoformē.
(MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1593 redakcijā)
8. Dokumentus, kas atbilst attaisnojuma dokumentiem noteiktajām prasībām, izmanto ierakstiem grāmatvedības reģistros, lai sistematizētu šajos dokumentos ietverto informāciju par uzņēmuma saimnieciskajiem darījumiem. Pēc attaisnojuma dokumenta pārbaudes uz tā norāda iegrāmatojumu (kontējumu) vai nodrošina šī iegrāmatojuma (kontējuma) atšifrējumu, ja iegrāmatošanu veic elektroniski. Lai novērstu iespēju izdarīt atkārtotu ierakstu, pēc attaisnojuma dokumenta ierakstīšanas attiecīgajā grāmatvedības reģistrā dokumentā norāda ieraksta kārtas numuru.
9. Kārtojot grāmatvedības reģistrus, ierakstos par vērtības mēru lieto Latvijas Republikas naudas vienību — latu. Ja attaisnojuma dokumentā vērtības mērs ir ārvalsts valūta, tajā norādītās summas iegrāmatošanai pārrēķina latos pēc Latvijas Bankas noteiktā attiecīgās ārvalsts valūtas kursa, kas ir spēkā saimnieciskā darījuma dienā (attiecīgi naudas saņemšanas vai maksāšanas dienā, preču vai pakalpojumu pirkšanas vai pārdošanas dienā, kā arī jebkurā citā dienā, kurā faktiski notikušas pārmaiņas uzņēmuma mantas stāvoklī). Kredītiestāde un krājaizdevu sabiedrība attaisnojuma dokumentā par klientam sniegtu finanšu pakalpojumu norādītās summas ārvalsts valūtā var iegrāmatot grāmatvedības reģistrā attiecīgajā valūtā, ja šo reģistru kārto elektroniski, izmantojot datorprogrammu, un atsevišķi uzskaita saimnieciskos darījumus latos un ārvalstu valūtās (pa to veidiem), kā arī nodrošina ārvalstu valūtās iegrāmatoto summu (kopsummu) pārrēķināšanu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā attiecīgās ārvalsts valūtas kursa vismaz reizi darbdienā.
(Grozīts ar MK 05.12.2006. noteikumiem Nr.985)
10. Visus ierakstus grāmatvedības reģistros izdara saimnieciskā darījuma dienā vai iespējami drīz pēc tās, bet ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc tā mēneša beigām, kurā saimnieciskais darījums noticis. Ierakstus izdara divkāršā ieraksta sistēmā, pamatojoties uz attaisnojuma dokumentiem vai viendabīgu dokumentu kopsavilkuma datiem. Likumā noteiktajos gadījumos ierakstus var izdarīt vienkāršā ieraksta sistēmā.
11. Izmantojot divkāršā ieraksta sistēmu, vienu un to pašu summu par vienu un to pašu saimniecisko darījumu ieraksta grāmatvedības kontu debetā un kredītā, ievērojot uzņēmumā lietoto grāmatvedības kontu plānu un saimnieciskā darījuma būtībai atbilstošu grāmatvedības kontu savstarpējo saistību (kontu korespondenci).
12. Grāmatvedības kontu plāns ir uzņēmuma vadītāja apstiprināts ilglaicīgai lietošanai paredzēts sistematizēts kontu saraksts ar atbilstoši piešķirtiem kontu kodiem.
13. Katrā grāmatvedības kontā uzkrāj finanšu pārskatu sagatavošanai nepieciešamo grāmatvedības informāciju naudas izteiksmē par šī konta nosaukumam atbilstošiem uzņēmuma aktīviem, saistībām, pašu kapitāla posteņiem un ieņēmumiem vai izdevumiem noteiktā laikposmā.
14. Ja saimniecisko darījumu iegrāmatošanai izmanto divus kontus, lieto vienkāršo kontu korespondenci, bet, ja šim nolūkam izmanto trīs kontus vai vairāk, — salikto kontu korespondenci.
15. Norādījumu par to, kura grāmatvedības konta kredītā un kura konta debetā ierakstāma saimnieciskā darījuma summa (iegrāmatojums), izdara rakstiski uz attaisnojuma dokumenta vai viendabīgu dokumentu kopsavilkuma vai nodrošina šī iegrāmatojuma atšifrējumu, ja iegrāmatojumu veic elektroniski, un atbilstoši šim iegrāmatojumam izdara ierakstus attiecīgajos kontos.
16. Galvenajā grāmatā norāda kontu kodus un to nosaukumus grāmatvedības kontu plānā paredzētajā secībā. Veicot iegrāmatojumus attaisnojuma dokumentos un izdarot ierakstus grāmatvedības reģistros, norāda kontu kodus.
17. Grāmatvedības reģistrus iedala hronoloģiskajos reģistros un sistemātiskajos reģistros. Šajos reģistros attiecīgi hronoloģiskā secībā (hronoloģiskais ieraksts) vai pēc ekonomiskā satura (sistemātiskais ieraksts) izdara ierakstus par katru saimniecisko darījumu. Ja noteikta veida saimnieciskie darījumi bieži atkārtojas, katram šādam saimniecisko darījumu veidam var iekārtot atsevišķu hronoloģisko reģistru.
18. Hronoloģiskajos reģistros visus saimnieciskos darījumus reģistrē hronoloģiskā secībā un par katru saimniecisko darījumu norāda šādu informāciju:

18.1. ieraksta datums;

18.2. ieraksta kārtas numurs;

18.3. atsauce uz attaisnojuma dokumentu: dokumenta autors (juridiskās personas nosaukums vai fiziskās personas vārds, uzvārds), dokumenta nosaukums vai saimnieciskā darījuma apraksts, dokumenta sagatavošanas datums un reģistrācijas numurs. Ja grāmatvedību kārto, izmantojot grāmatvedības datorprogrammas (grāmatvedības informācijas datorsistēmu programmatūru), šajā apakšpunktā minētās informācijas vietā drīkst norādīt unikālu attiecīgā attaisnojuma dokumenta pazīmi (piemēram, numuru, ar kādu attaisnojuma dokuments reģistrēts grāmatvedības datorprogrammā), kas ļauj šo attaisnojuma dokumentu viennozīmīgi identificēt;

18.4. saimnieciskā darījuma novērtējums naudā;

18.5. saimnieciskā darījuma grāmatvedības konta nosaukums vai kods un norādījums, vai ieraksts izdarāms šā konta debetā vai kredītā (ja grāmatvedības kārtošanā izmanto divkāršā ieraksta sistēmu, — to kontu kodi, kuru debetā un kredītā iegrāmatojams saimnieciskais darījums).

19. Sistemātiskajos reģistros saimnieciskos darījumus apkopo pēc ekonomiskā satura vienveidīgās grupās. Sistemātiskie reģistri ir galvenā grāmata un analītiskās uzskaites reģistri. Galvenajā grāmatā saimnieciskos darījumus reģistrē naudas izteiksmē pa grāmatvedības kontiem. Analītiskās uzskaites reģistros saimnieciskos darījumus reģistrē pa analītiskās uzskaites kontiem naudas izteiksmē, bet attiecībā uz pamatlīdzekļu un krājumu uzskaites vienībām — arī natūrā.
20. Uzņēmumos var izmantot žurnālu-virsgrāmatu. Šādā gadījumā papildus žurnālam-virsgrāmatai iekārto hronoloģiskos reģistrus atsevišķiem saimniecisko darījumu veidiem un analītiskās uzskaites reģistrus pamatlīdzekļu, krājumu, norēķinu atlikumu un apgrozījuma uzskaitei vai citu grāmatvedības kontu analītiskai uzskaitei.
21. Krājumu veidu un izmaksu posteņu sastāvdaļu vai citu uzskaites objektu detalizētai klasifikācijai var ieviest īpašas kodu sistēmas (ciparu vai burtu kodus), simbolus vai saīsinājumus. Attiecīgo kodu sistēmu, simbolu un saīsinājumu lietošanas noteikumus uzņēmumā apstiprina uzņēmuma vadītājs.
22. (Svītrots ar MK 05.12.2006. noteikumiem Nr.985.)
23. Ja reliģiskā organizācija, kuras apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem pārskata gadā nepārsniedz 25000 latu, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, tā iekārto naudas plūsmas uzskaites žurnālu, kurā reģistrē skaidrās un bezskaidrās naudas ieņēmumus un izdevumus, vai divus atsevišķus žurnālus – kases grāmatu un kredītiestāžu kontu grāmatu. Kases grāmatā veic skaidrās naudas ieņēmumu un izdevumu uzskaiti, bet kredītiestāžu kontu grāmatā – reliģiskās organizācijas norēķinu un noguldījumu kontos kredītiestādēs esošās bezskaidrās naudas ieņēmumu un izdevumu uzskaiti. Lai fiksētu gada pārskata sagatavošanai un nodokļu aprēķināšanai nepieciešamos datus, kā arī veiktu reliģiskās organizācijas mantas un norēķinu kontroli, papildus iekārto attiecīgus analītiskās uzskaites reģistrus (piemēram, pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu uzskaites reģistrs, materiālu uzskaites reģistrs, debitoru uzskaites reģistrs un kreditoru uzskaites reģistrs).
(MK 05.12.2006. noteikumu Nr.985 redakcijā)
24. (Svītrots ar MK 05.12.2006. noteikumiem Nr.985.)
25. Katra mēneša beigās hronoloģiskajos reģistros (arī saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālā) aprēķina saimniecisko darījumu kopsummas, bet galvenajā grāmatā, žurnālā-virsgrāmatā, naudas plūsmas uzskaites žurnālos un analītiskās uzskaites reģistros — attiecīgi grāmatvedības kontu vai analītiskās uzskaites kontu debeta un kredīta apgrozījumus un arī šo kontu atlikumus, kā arī savstarpēji saskaņo minētās summas.
26. Katra pārskata gada beigās kontus un grāmatvedības reģistrus slēdz, iegrāmatojot kontu slēguma ierakstus un pārnesot kontu atlikumus uz jaunajiem — nākamā pārskata gada — grāmatvedības reģistriem.
27. Uzņēmuma vadītājs var patstāvīgi izvēlēties grāmatvedības reģistru veidu, saturu, skaitu un sagatavošanas veidu (grāmatvedības kārtošanas formu), ņemot vērā konkrētā uzņēmuma struktūru, saimnieciskās darbības raksturu un apstrādājamās informācijas apjomu. Izņēmums ir gadījumi, ja attiecīga grāmatvedības reģistra veidu, saturu un sagatavošanas veidu reglamentē konkrēts normatīvais akts.
28. Ja tiek laboti attaisnojuma dokumenti vai grāmatvedības reģistri, labojumu izdara ar jaunu ierakstu, kas labo vai atsauc iepriekšējo ierakstu. Grāmatvedības reģistrus var labot, lietojot negatīvus skaitļus (storno). Grāmatvedības dokumentus un reģistrus nedrīkst dzēst. To saturu mainīt (labot, papildināt) drīkst tikai šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.
29. Ja tiek laboti papīra dokumenta veidā sagatavotie attaisnojuma dokumenti un grāmatvedības reģistri, katru labojumu atrunā, norādot, kas, kad un kāpēc labojis, kā arī ar parakstu apstiprina tā persona, kura izdarījusi labojumu.
30. Par attaisnojuma dokumentu labojumam var izmantot grāmatvedības izziņu, kurā ir informācija par to, kurš grāmatvedības reģistrs vai attaisnojuma dokuments ir labojams. Grāmatvedības izziņā norāda labojuma izdarīšanas datumu, iemeslu, personu, kas atļāvusi veikt labojumu, un labojamā (sākotnējā) ieraksta kārtas numuru hronoloģiskajā reģistrā. Uz labojamā (sākotnējā) attaisnojuma dokumenta izdara atzīmi par grāmatvedības izziņas sagatavošanu un norāda tās datumu.
31. Uzņēmumos, kur grāmatvedību kārto, izmantojot grāmatvedības datorprogrammas (grāmatvedības informācijas datorsistēmu programmatūru), nodrošina visas grāmatvedības informācijas saglabāšanu uzņēmuma arhīvā informācijas nesējos vai sistemātiski kārto un uzņēmuma arhīvā uzglabā attaisnojuma dokumentu un grāmatvedības reģistru izdrukas. Kopā ar elektroniski sagatavoto vai saņemto attaisnojuma dokumentu uzņēmums saglabā arī datus, kas ļauj noteikt elektroniskā dokumenta izcelsmi vai galamērķi, kā arī nosūtīšanas vai saņemšanas laiku.
32. Attaisnojuma dokumenti, grāmatvedības reģistri un citi grāmatvedības dokumenti līdz to novietošanai uzņēmuma arhīvā glabājas grāmatvedībā atbildīgo personu pārziņā. Papīra dokumenta veidā sagatavotos kārtējā mēneša attaisnojuma dokumentus, kuri attiecas uz noteiktu grāmatvedības reģistru, komplektē ieraksta numuru secībā un iesietus vai cauršūtus mapēs uzglabā šim nolūkam paredzētās glabāšanas vietās. Attaisnojuma dokumentus, kas saistīti ar grāmatvedības datorprogrammu veiktajiem ierakstiem, komplektē, grupējot pēc attiecīgā ieraksta veikšanas datuma.
33. Uzņēmuma grāmatvedībā un arhīvā esošos grāmatvedības dokumentus fiziskās un juridiskās personas drīkst izmantot tikai ar uzņēmuma vadītāja atļauju. Šos dokumentus drīkst izņemt no uzņēmuma tikai speciālajos likumos vai citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā.
34. Ja uzņēmumu likvidē vai reorganizē, pēc saskaņošanas ar Valsts arhīvu ģenerāldirekciju uzņēmuma arhīva turpmāko uzglabāšanas kārtību nosaka likvidācijas komisija (likvidators). Likvidācijas komisija (likvidators) dokumentus sakārto un nodod turpmākai glabāšanai valsts arhīvā vai pēc reorganizācijas izveidotā uzņēmuma arhīvā.
35. Uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par attaisnojuma dokumentu, grāmatvedības reģistru, grāmatvedības organizācijas dokumentu un citas uzņēmuma grāmatvedības informācijas saglabāšanu un aizsargāšanu pret iznīcināšanu vai nozaudēšanu.
I1. Speciālās prasības attaisnojuma dokumentu noformēšanā un grāmatvedības reģistru kārtošanā darījumos ar precēm
(Nodaļa MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1593 redakcijā)
35.1 Attaisnojuma dokumentu par preču piegādi (pārdošanu) un par preču izsniegšanu noformē darījuma vai darbības veikšanas dienā pirms darījuma vai darbības uzsākšanas.
35.2 Uzņēmums, kurš darījumu veic nepārtraukti ilgstošā laikposmā, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi, ārējo attaisnojuma dokumentu var noformēt par laikposmu, kas nav ilgāks par kalendāra mēnesi, ja preču saņēmējs līdz attaisnojuma dokumenta saņemšanai neveic preču tālāku piegādi (pārdošanu) vai neuzsāk to izmantošanu ražošanas vai preču pārstrādes procesā vai pakalpojuma sniegšanā.
35.3 Uzņēmums, kurš par darījumiem saņemto samaksu apliecina ar attaisnojuma dokumentu, kas noformēts atbilstoši normatīvajiem aktiem par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskajām ierīcēm un iekārtām, attaisnojuma dokumentu noformē pēc darījuma partnera pieprasījuma.
35.4 Noformējot attaisnojuma dokumentu par likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 13.2 panta otrajā daļā minēto kokmateriālu piegādi (pārdošanu) vai izsniegšanu citam uzņēmumam (izņemot šo noteikumu 35.2 punktā noteikto gadījumu):

35.4 1. norāda ciršanas apliecinājuma numuru un datumu, ja apaļkokus vai zāģmateriālus piegādā (pārdod) vai izsniedz persona, kura tos ieguvusi mežizstrādē, pamatojoties uz ciršanas apliecinājumu;

35.4 2. šo noteikumu 7.2 punktā minētos precizētos saimnieciskā darījuma mērītājus norāda tūlīt pēc novērtēšanas, ja pēc novērtēšanas kokmateriālu saņemšanas vietā pieņemto kokmateriālu daudzums un (vai) cena atšķiras no attaisnojuma dokumentā norādītā.

35.5 Preču piegādi (pārdošanu) vai preču izsniegšanu apliecinošā attaisnojuma dokumenta eksemplāru skaitu nosaka uzņēmuma vadītājs, ievērojot šo noteikumu 35.7 punktā minētās prasības attiecībā uz attaisnojuma dokumenta atrašanās vietu un preču saņēmēja norādījumus.
35.6 Attaisnojuma dokumentu par preču piegādi (pārdošanu) un par preču izsniegšanu to noformēšanas vai saņemšanas dienā un pirms preču tālākas piegādes (pārdošanas) vai citu darbību veikšanas ar tām hronoloģiskā secībā reģistrē dokumentu reģistrā vai analogā uzskaites reģistrā. Reģistrā norāda vismaz šādu informāciju:

35.6 1. ieraksta datums un kārtas numurs;

35.6 2. dokumenta sagatavošanas datums un numurs;

35.6 3. dokumentā norādītais darījuma partneris (juridiskās personas nosaukums vai fiziskās personas vārds, uzvārds).

35.7 Šo noteikumu 35.6 punktā minētais dokumentu reģistrs kopā ar vienu dokumenta eksemplāru atrodas katrā preču izsniegšanas un saņemšanas vietas adresē līdz pārskata gada slēguma inventarizācijai.
35.8 Ja preču izsniegšanas un saņemšanas vieta nav uzņēmuma pastāvīgā darbības vieta (struktūrvienība), šo noteikumu 35.6 punktā minētais dokumentu reģistrs (izņemot tirdzniecību) drīkst atrasties uzņēmuma juridiskajā adresē vai Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētā struktūrvienībā (fiziskajai personai – deklarētajā dzīvesvietā).
35.9 Ja šo noteikumu 35.6 punktā minēto dokumentu reģistru sagatavo un glabā tikai elektroniski, jānodrošina iespēja pēc kontrolējošo institūciju pieprasījuma izsniegt šo noteikumu 35.6 punktā minētā dokumentu reģistra izdruku papīra formā.
35.10 Citas prasības šo noteikumu 35.6 punktā minētajam dokumentu reģistram var būt noteiktas akcīzes preču apriti reglamentējošajos normatīvajos aktos.
II. Grāmatvedības datorprogrammas
36. Ja grāmatvedības reģistrus kārto tikai elektroniski, grāmatvedības datorprogrammai (grāmatvedības informācijas datorsistēmu programmatūrai) jābūt tādai, lai nodrošinātu:

36.1. ierakstu reģistra (system log) informācijas saglabāšanu par katru iegrāmatojumu vai iegrāmatojuma labojumu, tā veidu, datumu un laiku, sistēmas ieraksta numuru, kā arī iegrāmatojuma veicēju;

36.2. grāmatvedības (grāmatvedības informācijas datorsistēmu) datu ierakstīšanu formātos MS Excel, dBase/FoxPro, Text Report files, Flat files vai ODBC data sources normatīvajos aktos paredzētās revīzijas (audita) vai pārbaudes veikšanai — lai būtu iespējams pēc dažādiem kritērijiem atlasīt ierakstus un iegrāmatojumus, izsekot saimnieciskajiem darījumiem un pārliecināties par grāmatvedības sniegtās informācijas patiesumu;

36.3. iespēju elektroniski sagatavotos attaisnojuma dokumentus un grāmatvedības reģistrus atlasīt ilgstošai vai pastāvīgai glabāšanai, ierakstīt attiecīgajos informācijas nesējos un uzglabāt Elektronisko dokumentu likumā un citos normatīvajos aktos paredzētajos elektronisko dokumentu glabāšanas noteikumos noteiktajā kārtībā, saglabājot to satura autentiskumu un salasāmību likumā “Par grāmatvedību” noteiktajā glabāšanas laikā;

36.4. elektroniski sagatavota attaisnojuma dokumenta vai grāmatvedības reģistra datu attēlu un izdruku;

36.5. elektroniski sagatavoto attaisnojuma dokumentu un grāmatvedības reģistru rezerves kopēšanu.

37. Grāmatvedības reģistru kārtošanai lieto tikai tādu grāmatvedības datorprogrammu, kuras izmantošanas tiesības saskaņā ar Autortiesību likumu apliecina attiecīga licence vai licences līgums.
38. Uzņēmuma vadītājs var patstāvīgi izvēlēties grāmatvedības datorprogrammu (grāmatvedības informācijas datorsistēmu programmatūru), ņemot vērā konkrētā uzņēmuma darbībai vēlamās vai nepieciešamās funkcionālās, tehniskās un datu drošības prasības, izņemot gadījumus, ja konkrētas datorprogrammas lietošanu vai izvirzāmās prasības reglamentē konkrēts normatīvais akts.
39. Ja speciālajos likumos vai citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi, uzņēmuma vadītājs nosaka vispārīgos grāmatvedības informācijas datorsistēmu drošības noteikumus un grāmatvedības datu aizsardzības obligātās tehniskās un organizatoriskās prasības uzņēmumā, kā arī nodrošina minēto noteikumu un prasību ievērošanas kontroli.
40. Personai, kas veic normatīvajos aktos paredzēto revīziju (auditu) vai pārbaudi, ir tiesības iepazīties ar uzņēmuma rīcībā esošo izmantojamās grāmatvedības datorprogrammas lietotāja dokumentāciju, kā arī ar informāciju par kodiem, saīsinājumiem, apzīmējumiem vai citām zīmēm, kuras izmanto grāmatvedības datorprogrammā grāmatvedības reģistru kārtošanai.
III. Grāmatvedības organizācijas dokumenti
41. Grāmatvedības organizācijas dokumenti nosaka kārtību, kādā dokumentē, novērtē un uzskaita uzņēmuma saimnieciskos darījumus, mantu un saistības, veic inventarizāciju, sniedz pārskatus par skaidrās un bezskaidrās naudas avansu, kā arī izejvielu un citu krājumu izlietojumu, dokumentē un uzskaita uzņēmuma transportlīdzekļu izmantošanas izdevumus, tai skaitā ar uzņēmuma saimniecisko darbību saistītos transportlīdzekļu izmantošanas izdevumus, kā arī izdevumus, kas saistīti ar uzņēmuma kā darba devēja vieglo pasažieru automobiļu izmantošanu personīgajām vajadzībām un kurus nosaka, ņemot vērā nodokļus reglamentējošo normatīvo aktu prasības, organizē attaisnojuma dokumentu apgrozību un kārto grāmatvedības reģistrus. Grāmatvedības organizācijas dokuments ir arī uzņēmuma grāmatvedības kontu plāns, šī plāna, kā arī kodu un simbolu lietošanas noteikumi, ilgtermiņa ieguldījumu, apgrozāmo līdzekļu, saistību un pašu kapitāla instrumentu klasifikācijas kritēriji, grāmatvedības politikas, grāmatvedības ierakstu, dokumentu un reģistru glabāšanas noteikumi un gada pārskata, kā arī citu grāmatvedības pārskatu sagatavošanas noteikumi.
(Grozīts ar MK 05.12.2006. noteikumiem Nr.985; MK 02.02.2010. noteikumiem Nr.107)
42. Ja speciālajos likumos vai citos normatīvajos aktos attiecībā uz kādiem konkrētiem grāmatvedības organizācijas dokumentiem nav noteikts citādi, grāmatvedības organizācijas dokumentus izstrādā, apstiprina un par to saturu atbild uzņēmuma vadītājs.
42.1 Izstrādājot grāmatvedības organizācijas dokumentus, iestādē, kura tiek finansēta no valsts budžeta vai pašvaldību budžeta, kā arī valsts vai pašvaldību aģentūrā, ievēro attiecīgās iestādes vai aģentūras darbības specifiku un grāmatvedības un budžeta jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktās prasības.
(MK 05.12.2006. noteikumu Nr.985 redakcijā)
42.2 Individuālais komersants, individuālais uzņēmums, zemnieku un zvejnieku saimniecība, ja šīs personas apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 200000 latu un tā kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, un cita fiziskā persona, kas veic saimniecisko darbību, ir atbrīvota no grāmatvedības organizācijas dokumentu izstrādāšanas un apstiprināšanas (uz minēto personu neattiecas šo noteikumu 41., 42., 43. un 60.punkts).
(MK 05.12.2006. noteikumu Nr.985 redakcijā)
43. Ar uzņēmuma saimnieciskajiem darījumiem saistīto attaisnojuma dokumentu sagatavošanu, reģistrāciju, apgrozību un citus lietvedības jautājumus grāmatvedībā nosaka dokumentu apgrozības apraksts vai shēma. Šajā aprakstā vai shēmā ietver attaisnojuma dokumentu plūsmu saimniecisko darījumu sistēmās, šo dokumentu pārbaudes un apstrādes secību, izpildes termiņus, izpildītājus, uzņēmumā sagatavoto attaisnojuma dokumentu eksemplāru skaitu, glabāšanas vietu, ilgumu un citu informāciju.
44. Šo noteikumu 43.punktā minētās saimniecisko darījumu sistēmas ir uzņēmuma saimniecisko darījumu sadalījums (klasifikācija) šādos pēc ekonomiskā satura un būtības savstarpēji saistītos virzienos:

44.1. preču un pakalpojumu iegāde;

44.2. norēķini ar preču piegādātājiem, pakalpojumu sniedzējiem un uzņēmuma darbiniekiem;

44.3. produkcijas ražošana, pakalpojumu sniegšana un attiecīgo izmaksu uzskaite;

44.4. izejvielu, materiālu, nepabeigto un gatavo ražojumu un preču glabāšana;

44.5. gatavo ražojumu, preču un pakalpojumu pārdošana;

44.6. norēķini ar pircējiem un pasūtītājiem par pārdotajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem;

44.7. uzņēmuma darbības finansēšana;

44.8. finanšu ieguldījumi;

44.9. citi uzņēmuma saimniecisko darījumu virzieni, kuru skaits un struktūra ir atkarīga no konkrētā uzņēmuma parastās darbības ieņēmumu un finanšu resursu veidošanā.

45. Sagatavojot attaisnojuma dokumentus un grāmatvedības reģistrus, kā arī kārtojot grāmatvedībā lietvedību, attiecīgi piemēro Ministru kabineta 1996.gada 23.aprīļa noteikumu Nr.154 “Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi” trešo un ceturto nodaļu.
46. Lai nodrošinātu visu grāmatvedībā sagatavoto attaisnojuma dokumentu reģistrēšanu, dokumentus numurē pa to veidiem, un kārtas numuru dokumentam parasti piešķir tā sagatavošanas procesā.
47. Lai nepieļautu iespēju tīši vai netīši kļūdīties, piešķirot grāmatvedībā sagatavotajam attaisnojuma dokumentam kārtas numuru, atsevišķu saimniecisko darījumu veidu dokumentēšanai izmanto iepriekš secīgi numurētas attaisnojuma dokumenta veidlapas.
(Grozīts ar MK 05.12.2006. noteikumiem Nr.985; MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1593)
IV. Inventarizācijas norises kārtība
48. Inventarizāciju veic, nosakot uzņēmuma īpašuma vai lietojuma objektu apjomu dabā un salīdzinot ar debitoriem un kreditoriem prasījumu un saistību summas. Kredītiestādes drīkst veikt no pieņemtajiem noguldījumiem izrietošo kreditoru parādu salīdzināšanu izlases kārtībā pēc būtiskuma principa.
49. Uzņēmuma īpašuma vai lietojuma objektu apjoma noteikšana dabā ietver šo objektu daudzuma, lietošanas ilguma un pilnvērtīguma (kvalitātes, derīguma) novērtēšanu ar vispārīgi izmantojamiem paņēmieniem (apskatot, saskaitot, nosverot, izmērot) vai, ja nepieciešams, ar speciāliem paņēmieniem (piemēram, ģeodēziskie mērījumi, veicot tehniskos aprēķinus, paraugu ķīmiskā analīze laboratorijās, pieaicināto ekspertu vērtējums, attiecīgu valsts reģistru, arī Meža valsts reģistra, aktualizētie dati). Minēto novērtēšanu piemēro uzņēmuma īpašumā, valdījumā, turējumā vai glabājumā esošajām ķermeniskajām lietām (ilgtermiņa ieguldījumiem un apgrozāmajiem līdzekļiem, kā arī ārpusbilances aktīviem), arī tām, kas uzņēmumam ir nodotas atbildīgā glabāšanā vai uzņēmumā ir pārstrādes vai labošanas (remonta) procesā.
(Grozīts ar MK 05.12.2006. noteikumiem Nr.985)
50. Nemateriālo ieguldījumu un citu bezķermenisko lietu, kā arī prasību un parādu (arī ārpusbilances posteņu) summas inventarizē, to apjomu pārbaudot saskaņā ar attiecīgajiem dokumentiem.
51. Uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par inventarizācijām uzņēmumā. Uzņēmuma vadītājs izveido inventarizācijas komisijas atsevišķu objektu inventarizēšanai. Individuālā uzņēmuma, zemnieku vai zvejnieku saimniecības īpašnieks, cita fiziskā persona, kas veic saimniecisko darbību, un individuālais komersants, kā arī kapitālsabiedrības vadītājs, kurš ir kapitālsabiedrības vienīgais īpašnieks – vienīgais valdes loceklis, inventarizāciju var veikt pats.
(Grozīts ar MK 05.12.2006. noteikumiem Nr.985; MK 02.02.2010. noteikumiem Nr.107)
52. Inventarizācijas komisijas personālsastāvu un inventarizācijas sākšanas un pabeigšanas termiņu uzņēmuma vadītājs nosaka ar rakstisku rīkojumu. Uzņēmuma vadītājs šajā rīkojumā var ietvert arī inventarizācijas dokumentēšanas termiņu.
53. Inventarizāciju veic tās personas klātbūtnē, kas atbild par konkrēto ķermenisko lietu, arī skaidrās naudas, saglabāšanu (turpmāk – atbildīgā persona), ja tāda ir. Ārkārtas gadījumos, ja atbildīgās personas klātbūtne nav iespējama (piemēram, atbildīgās personas slimības, bezvēsts prombūtnes dēļ vai tādēļ, ka šī persona ir mirusi), uzņēmuma vadītājs pieņem lēmumu par inventarizācijas veikšanu bez atbildīgās personas klātbūtnes.
(MK 05.12.2006. noteikumu Nr.985 redakcijā)
54. Uzņēmuma vadītājs uzaicina uzņēmuma revīzijas komisiju (revidentu), iekšējā audita (revīzijas) dienesta darbinieku (sabiedrības kontrolieri) vai zvērinātu revidentu novērot pārskata gada slēguma inventarizācijas gaitu.
55. Līdz inventarizācijas dienai jābūt pabeigtai visu attaisnojuma dokumentu (par ķermenisko lietu saņemšanu un nodošanu) apstrādei, izdarītiem attiecīgajiem ierakstiem analītiskās uzskaites reģistros un aprēķinātiem atlikumiem.
(Grozīts ar MK 05.12.2006. noteikumiem Nr.985)
56. Pirms ķermenisko lietu faktiskā stāvokļa pārbaudes sākšanas inventarizācijas komisija:

56.1. iepazīstas ar inventarizējamo objektu un inventarizācijas instrukciju, kā arī sastāda inventarizācijas plānu;

56.2. pārbauda, vai visas svēršanas un mērīšanas ierīces ir precīzas un lietošanas kārtībā;

56.3. noskaidro, vai visi dokumenti, arī pēdējie dokumenti par ķermenisko lietu saņemšanu, atsavināšanu vai likvidāciju, ir reģistrēti attiecīgajos reģistros. Ja tas nav izdarīts, paredz laiku minēto darbību veikšanai un inventarizāciju sāk tikai pēc tam, kad šīs darbības veiktas.

(Grozīts ar MK 05.12.2006. noteikumiem Nr.985)
57. Ja ķermenisko lietu inventarizācija nav pabeigta vienā dienā, telpu, kur tās tiek glabātas, aizzīmogo inventarizācijas komisijas klātbūtnē pēc inventarizācijas komisijas darba pabeigšanas attiecīgajā dienā. Telpu var neaizzīmogot, ja tas nav lietderīgi un to paredz uzņēmuma vadītāja apstiprinātā inventarizācijas instrukcija.
(MK 05.12.2006. noteikumu Nr.985 redakcijā)
58. Inventarizācijas rezultātus ieraksta inventarizācijas sarakstos. Ja uzņēmumā ir atbildīgā persona, šos sarakstus sastāda vismaz divos eksemplāros, no kuriem viens paredzēts atbildīgajai personai un otrs – uzņēmuma vadītājam.
(MK 05.12.2006. noteikumu Nr.985 redakcijā)
59. Inventarizācijas sarakstu sastāda, ievērojot šādas prasības:

59.1. norāda sastādāmā dokumenta obligātos rekvizītus — uzņēmuma un attiecīgās inventarizējamās struktūrvienības nosaukumu, dokumenta nosaukumu un numuru, sastādīšanas datumu, pamatojumu, ziņas par personām, kuras piedalās inventarizācijā, ķermenisko lietu uzskaites vienību nosaukumu un uzskaites kodu (numuru) (ja tāds ir), mērvienības, daudzumu un citus rekvizītus (cenas, summas), ņemot vērā inventarizējamā objekta veidu un uzņēmuma inventarizācijas instrukcijā noteikto kārtību;

59.2. inventarizācijas sarakstu sastāda skaidri un saprotami, izmantojot datoru vai izdarot ierakstus ar roku iepriekš sagatavotā inventarizācijas saraksta veidlapā;

59.3. inventarizācijas sarakstu paraksta inventarizācijas komisijas locekļi un atbildīgā persona, ja tāda ir. Ja kāds no inventarizācijas komisijas locekļiem nevar piedalīties inventarizācijā un ja to paredz uzņēmuma vadītāja apstiprinātā inventarizācijas instrukcija, inventarizācijas sarakstu var parakstīt tikai daļa no inventarizācijas komisijas locekļiem;

59.4. ja inventarizāciju veic tādēļ, ka par atbildīgo personu ir norīkota cita persona, inventarizācijas sarakstu sastāda trijos eksemplāros. Persona, kura pieņem ķermeniskās lietas vai naudu, parakstās inventarizācijas sarakstā par to saņemšanu, bet persona, kura tās nodod, — par to nodošanu (izņemot situāciju, ja ārkārtas gadījuma dēļ inventarizācija tiek veikta bez šīs personas klātbūtnes);

59.5. ja inventarizācijas sarakstā ierakstu labo, jāievēro noteikumi par grāmatvedības ierakstu labojumiem;

59.6. visos inventarizācijas saraksta eksemplāros kļūdu labo šādi: svītro nepareizo ierakstu, izdara pareizo ierakstu un norāda, kas un kad labojis un kāpēc labots;

59.7. labojumu paraksta visi inventarizācijas komisijas locekļi un atbildīgās personas;

59.8. izdarot ierakstus ar roku iepriekš sagatavotā inventarizācijas saraksta veidlapā, nedrīkst atstāt neaizpildītas rindas. Inventarizācijas saraksta pēdējā lappusē neaizpildītās rindas pārsvītro.

(Grozīts ar MK 05.12.2006. noteikumiem Nr.985)
60. Inventarizāciju uzņēmumā veic saskaņā ar uzņēmuma vadītāja apstiprinātām inventarizācijas instrukcijām. Inventarizācijas instrukcijās nosaka pārskata gada slēguma inventarizācijas sagatavošanas, veikšanas un dokumentēšanas termiņus un kārtību. Uzņēmumā var paredzēt arī papildu inventarizācijas, periodiskās inventarizācijas, ārkārtas inventarizācijas (ja konstatēta zādzība, materiālo vērtību bojāšana, ugunsgrēks, plūdi vai cita stihiska nelaime vai ja inventarizāciju veic atbilstoši darba līguma vai koplīguma noteikumiem par darbinieka materiālo atbildību), sagatavojot attiecīgas inventarizācijas instrukcijas.
61. Pēc attiecīgo objektu inventarizācijas pabeigšanas inventarizācijas komisija uzņēmuma vadītājam iesniedz sagatavotos inventarizācijas sarakstus kopā ar attiecīgajiem skaidrojumiem, priekšlikumiem un citiem dokumentiem, kas iegūti vai sagatavoti inventarizācijas gaitā.
62. Uzņēmuma vadītājs vai cita persona (saskaņā ar amata pienākumiem uzņēmumā) izskata iesniegtos inventarizācijas dokumentus un pārbauda, vai:

62.1. ir iesniegti inventarizācijas saraksti attiecībā uz visiem rīkojumā noteiktajiem inventarizējamajiem objektiem;

62.2. inventarizācijas saraksti ir noformēti atbilstoši noteiktajai kārtībai;

62.3. inventarizācijas rezultāti iegūti atbilstoši inventarizācijas instrukcijai;

62.4. iesniegtie paskaidrojumi un priekšlikumi ir pamatoti;

62.5. visi inventarizācijas sarakstos norādītie aprēķini ir pareizi.

63. Cenās un aprēķinos konstatētās kļūdas labo šo noteikumu 28., 29. un 30.punktā noteiktajā kārtībā. Katra inventarizācijas saraksta pēdējā lappusē izdara atzīmi par cenu un gala rezultātu aprēķinu pārbaudi. Minēto atzīmi ar parakstiem apliecina tās personas, kuras ir veikušas pārbaudi.
64. Uzņēmuma vadītājs var organizēt inventarizācijas rezultātu kontrolpārbaudes un, ja nepieciešams, uzdot inventarizāciju veikt atkārtoti.
65. Uzņēmuma grāmatvedībā sastāda salīdzināšanas sarakstus, kuros norāda inventarizācijā konstatēto grāmatvedības uzskaites un inventarizācijas sarakstu datu starpību, lai saskaņā ar inventarizācijas rezultātiem varētu precizēt ierakstus grāmatvedības kontos.
66. Inventarizācijā konstatētās novērtējuma starpības, ķermenisko lietu vienību skaita starpību vai to zudumus bojāšanās, morālās novecošanās vai citu iemeslu dēļ iegrāmato saskaņā ar uzņēmuma vadītāja norādījumiem.
(Grozīts ar MK 05.12.2006. noteikumiem Nr.985)
67. Ja inventarizācija faktiski notikusi vai tās rezultāti iegūti pēc pārskata gada pēdējās dienas, pārskata gada slēguma inventarizācijas rezultātus iegrāmato tā, lai attiecīgais grāmatvedības ieraksts tiktu ietverts attiecīgā pārskata gada finanšu pārskatos.
IV1. Grāmatvedības darba organizācija uzņēmumā
(Nodaļa MK 05.12.2006. noteikumu Nr.985 redakcijā)
67.1 Uzņēmuma vadītājs grāmatvedības darbu var organizēt:

67.1 1. uzdodot veikt grāmatvedības kārtošanu vienam vai vairākiem uzņēmuma darbiniekiem (turpmāk – grāmatvedis);

67.1 2. izmantojot grāmatvedības kārtošanā cita uzņēmuma pakalpojumus (turpmāk – grāmatvedības pakalpojumu sniedzējs);

67.1 3. uzņemoties pašam grāmatvedības kārtošanu, ja uzņēmuma vadītājs ir kapitālsabiedrības vienīgais īpašnieks – vienīgais valdes loceklis – vai fiziska persona (arī individuālā uzņēmuma vai zemnieka vai zvejnieka saimniecības īpašnieks), kura par savām saistībām, kas radušās no saimnieciskās darbības (komercdarbības), atbild ar visu savu mantu.

67.2 Uzņēmuma vadītājs, kas pats grāmatvedību nekārto, bet uzdod to veikt grāmatvedim vai grāmatvedības pakalpojumu sniedzējam, noslēdz ar šo personu attiecīgi darba līgumu par grāmatvedības kārtošanu vai uzņēmuma līgumu par grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu. Minētajā līgumā nosaka abu pušu pienākumus, tiesības un atbildību grāmatvedības kārtošanas jautājumos.
V. Grāmatvedības kontrole
68. Grāmatvedības kontrole ietver metodes un paņēmienus, kurus izmanto, lai kontrolētu uzņēmuma mantas saglabāšanu, saimniecisko darījumu reģistrēšanu grāmatvedības sistēmā atbilstoši normatīvo aktu prasībām un iekšējās kārtības noteikumiem, kā arī lai nodrošinātu grāmatvedības sniegtās informācijas savlaicīgumu un pareizību. Grāmatvedības kontroles ietvaros pārbauda kalkulācijās, pielikumos un kopsavilkumos ietvertos aprēķinus un kontējumus, precizē, vai katrs saimnieciskais darījums ir iegrāmatots pareizajā kontā un laikus un vai norādītās summas ir pareizas, vai visi saimnieciskie darījumi, kas attiecas uz pārskata periodu, norādīti šī pārskata perioda grāmatvedības reģistros un finanšu pārskatos.
69. Lai nodrošinātu grāmatvedības kontroles efektīvu darbību, uzņēmuma vadītājs grāmatvedības darba organizācijā ievēro šādus priekšnoteikumus:

69.1. darba pienākumus veic kvalificēti darbinieki;

69.2. ir sadalīti darba pienākumi, nosakot katra darbinieka konkrēto uzdevumu un viņa atbildības pakāpi;

69.3. darbinieku pienākumi ir sadalīti tā, lai katra saimnieciskā darījuma norisi kontrolētu vairāki darbinieki;

69.4. ir sagatavoti kvalitatīvi darba organizācijas dokumenti un ievērots nosacījums, ka visos gadījumos, kad nepieciešams rīkoties citādi, nekā minētajos dokumentos norādīts, nepieciešama uzņēmuma vadītāja atļauja;

69.5. uzskaites funkcija ir atdalīta no pārējām uzņēmuma saimnieciskās darbības funkcijām.

70. Uzņēmuma vadītājs nodrošina uzņēmuma grāmatvedības kontroles sistēmas izstrādi, ieviešanu un uzturēšanu. Uzņēmumā sistemātiski veic grāmatvedības kontroles sistēmas efektivitātes pārbaudi. Uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par grāmatvedības kontroles sistēmas efektivitātes pārbaudes veikšanu un grāmatvedības kontroles sistēmas efektivitātes nodrošināšanu. Uzņēmuma vadītājs var noteikt, ka saskaņā ar uzņēmuma iekšējās kontroles sistēmu grāmatvedības kontroles sistēmas efektivitātes pārbaudi veic uzņēmuma iekšējā audita (revīzijas) dienesta darbinieki (sabiedrības kontrolieri).
70.1 Šo noteikumu 68., 69. un 70.punktā noteiktās grāmatvedības kontroles prasības neattiecas uz uzņēmuma vadītāju, kas grāmatvedību kārto pats.
(MK 05.12.2006. noteikumu Nr.985 redakcijā)
VI. Grāmatvedības cikls
71. Grāmatvedības cikls ietver vairākus secīgus grāmatvedības darba posmus, kurus veicot iegūst finanšu pārskatus par attiecīgo pārskata periodu (mēnesi, ceturksni vai gadu). Pilns grāmatvedības cikls attiecas uz pārskata gadu, un tajā ir šādi galvenie grāmatvedības darba posmi:

71.1. kontu atvēršana;

71.2. uzņēmuma saimniecisko darījumu analīze un iegrāmatošana;

71.3. kontu atlikumu aprēķināšana;

71.4. kontu apgrozījumu un atlikumu pārskata sastādīšana;

71.5. koriģējošo ierakstu iegrāmatošana;

71.6. slēguma ierakstu iegrāmatošana;

71.7. finanšu pārskatu sagatavošana.

72. Pārskata gada sākumā uzņēmumā iekārto grāmatvedības reģistrus un atver kontus galvenajā grāmatā vai žurnālā-virsgrāmatā, kā arī ieraksta kontu atlikumus pārskata gada sākumā:

72.1. uzņēmums, kas sāk darbību, — pamatojoties uz inventarizācijas sarakstos, statūtos, līgumos vai citos dokumentos ietverto informāciju (sākumbilances dati);

72.2. uzņēmums, kas turpina darbību, — pamatojoties uz iepriekšējā pārskata gada slēguma bilances datiem.

73. Pārskata gada laikā, pamatojoties uz attaisnojuma dokumentiem, izdara ierakstus grāmatvedības reģistros, aprēķina kontu datu kopsummas un ne retāk kā reizi mēnesī ieraksta tās galvenajā grāmatā vai žurnālā-virsgrāmatā.
74. Kontu apgrozījumu un atlikumu pārskatu sastāda darba tabulas veidā. Darba tabulas rindās ieraksta kontu nosaukumus vai kodus uzņēmuma grāmatvedības kontu plāna secībā atbilstoši galvenajai grāmatai vai žurnālam-virsgrāmatai, bet ailes iekārto atbilstoši pārskata sagatavošanas nolūkam.
75. Kontu apgrozījumu un atlikumu pārskatu aizpilda šādā secībā: ierakstus sāk ar kontu atlikumiem pēc stāvokļa uz pārskata gada pēdējo dienu, ieraksta papildu iegrāmatojumu un precizējumu summas, kā arī kontu slēguma iegrāmatojumu summas un aprēķina jaunos kontu atlikumus. Izmantojot minētos datus, aizpilda ailes, kas paredzētas attiecīgi peļņas vai zaudējumu aprēķinam vai ieņēmumu un izdevumu pārskatam un bilancei, kā arī aprēķina attiecīgi pārskata gada peļņu vai zaudējumus, vai ieņēmumu un izdevumu starpību.
76. Izmantojot kontu apgrozījumu un atlikumu pārskata datus, grāmatvedībā veic šādas darbības:

76.1. sagatavo grāmatvedības izziņas un izdara koriģējošus ierakstus hronoloģiskajos un sistemātiskajos reģistros (arī galvenajā grāmatā vai žurnālā-virsgrāmatā);

76.2. iegrāmato kontu slēguma ierakstus;

76.3. sagatavo finanšu pārskatus.

VII. Noslēguma jautājumi
77. Ja līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai ir iegādāta grāmatvedības datorprogramma (grāmatvedības informācijas datorsistēmu programmatūra), kas neatbilst šo noteikumu 36.punktā minētajām prasībām, uzņēmums ir tiesīgs to izmantot līdz 2004.gada 31.decembrim.
78. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2000.gada 25.jūlija noteikumus Nr.243 “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” (Latvijas Vēstnesis, 2000, 272./274.nr.).
79. Līdz attiecīgu grozījumu izdarīšanai citos normatīvajos aktos vārdi “pavadzīme ar Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtu numuru” uzskatāmi par vārdiem “attaisnojuma dokuments”.
(MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1593 redakcijā)